Ministrijā skaidro, ka budžeta ieņēmumu pieaugumu ietekmē zemāki ekonomikas izaugsmes tempi.
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada septiņos mēnešos bija 5,264 miljardi eiro, kas ir par 182,8 miljoniem eiro jeb 3,6% vairāk nekā atbilstošajā periodā pērn, bet izdevumi veidoja 5,132 miljardus eiro, kas salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu ir par 316,2 miljoniem eiro jeb 6,6% vairāk.
"Neraugoties uz pārpalikumu kopbudžetā, nedrīkst aizmirst par ikgadējo straujo izdevumu pieauguma tendenci gada pēdējos mēnešos, kas rezultātā ievērojami pasliktina bilanci gada nogalē. Stabilais izdevumu pieauguma temps, kas pārsniedz nodokļu ieņēmumu pieauguma tempu, skaidri norāda uz to, ka gada pēdējos mēnešos kopbudžetā izveidosies deficīts," uzsver FM.
Saskaņā ar ministrijas aplēsēm pašlaik prognozētais deficīts par 0,5 procentpunktiem gan pārsniedz šā gada budžeta likumā apstiprināto pieļaujamo līmeni. "Salīdzinot ar budžeta prognozēm, augstāku deficītu pamatā nosaka būtiski zemāki nodokļu ieņēmumi lēnākas prognozētās ekonomikas izaugsmes dēļ, kā arī augstāki prognozētie pašvaldību izdevumi atlīdzībai un kapitālieguldījumiem," klāsta FM.
FM norāda, ka lielāko ieņēmumu pieaugumu septiņos mēnešos budžetā nodrošināja nodokļu ieņēmumi, savukārt lielākais izdevumu kāpums vērojams sociālajiem pabalstiem un atlīdzībai.
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu palielinājums par 175,8 miljoniem eiro jeb 4,6% šā gada septiņos mēnešos ir lielāks nekā pagājušā gada janvārī - jūlijā, tomēr tas ir zemāks nekā tika plānots šā gada budžetā.
"Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 30,7 miljoniem eiro jeb 0,8% pamatā skaidrojama ar mazākiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem," atzīst ministrijā.
Zemāki šā gada ekonomikas pieauguma tempi nekā prognozēts, kā arī lielāks piešķirto termiņa pagarinājumu apmērs un PVN aktuālais parāds skaidro PVN plāna neizpildi par 37,7 miljoniem eiro jeb 3,4%. Lai arī salīdzinājumā ar pērnā gada septiņiem mēnešiem PVN ieņēmumi ir pieauguši par 39 miljoniem eiro jeb 3,8%, kas saistāms ar veikto nodokļa iemaksu palielināšanos, PVN ieņēmumu palielinājums tomēr neaug tik strauji kā iepriekšējos gados. Tā, piemēram, 2013. gada septiņu mēnešu ieņēmumu pieaugums pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu bija 5%, bet 2014. gadā - 8%.
Tāpat septiņu mēnešu ieņēmumu plāns nav izpildīts no sociālās apdrošināšanas (SOC) iemaksām - par 8,9 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk nekā plānots. "Darbaspēka nodokļu ieņēmumos vērojams lielākais nodokļu ieņēmumu kāpums pret pērnā gada septiņiem mēnešiem, kur SOC iemaksas pieauga par 48,2 miljoniem eiro jeb 4,2% un iedzīvotāju ienākuma nodoklis par 33,7 miljoniem eiro jeb 4,3%," norāda FM. Pēc darba devēju ziņojumos sniegtās informācijas 2014. gada decembrī un 2015. gada sešos mēnešos nodarbināto ienākumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājušies par 6,8%.
Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi kāpuši par 23,3 miljoniem eiro jeb 5,5%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri - jūliju un ir par 11,7 miljoniem eiro jeb 2,7% lielāki nekā plānots šā gada septiņos mēnešos. Lielākais pieaugums vērojams ieņēmumos no naftas produktiem.
Izdevumi sociālajiem pabalstiem septiņos mēnešos pieauga par 105,4 miljoniem eiro jeb 7,6%, tostarp izdevumi pensijām pieauga par 35,2 miljoniem eiro jeb 3,5%, savukārt izdevumi pārējiem sociālajiem pabalstiem - par 70,2 miljoniem eiro jeb 19,2%. "Pieaugums skaidrojams ar grozījumiem likumdošanā, atceļot vairāku sociālās apdrošināšanas pabalstu griestus, kā arī palielinot ģimenes valsts pabalsta apmēru par otro, trešo un nākamajiem bērniem," klāsta ministrijā.
Izdevumi atlīdzībai sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem pieauga par 93,1 miljoniem eiro jeb 8,7%, tostarp izdevumi atlīdzībai valsts budžetā pieauga par 37 miljoniem eiro jeb 6,8%, savukārt pašvaldību budžetā - par 56,1 miljonu eiro jeb 10,7%.
Izdevumi precēm un pakalpojumiem septiņos mēnešos palielinājās par 43 miljoniem eiro jeb 7%, kas galvenokārt skaidrojams ar Latvijas prezidentūras ES Padomē izdevumiem. Lielāki i izdevumi bijuši arī Nacionālo bruņoto spēku uzturēšanai, kā arī valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai.
Šā gada septiņos mēnešos vērojams arī kapitālo izdevumu būtisks kāpums par 41,5 miljonu eiro jeb 11,6%, kas skaidrojams ar izdevumu pieaugumu kapitālieguldījumiem valsts pamatbudžetā, lai nodrošinātu finansējumu Rīgas pils Priekšpils būvniecībai un Valsts autoceļu fondam, kā arī ar kāpumu izdevumos, realizējot Eiropas Savienības fondu projektus autoceļu būvniecības un izglītības iestāžu būvniecības jomā.
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2015. gadā tiek prognozēts 1,5% no iekšzemes kopprodukta.
