Foto: LETA
Neraugoties uz bezpartejiskā satiksmes ministra Anrija Matīsa iebildumiem, jau no nākamā gada lielajām ostām Rīgā, Ventspilī un Liepājā būs jādod sava artava valsts budžetā – tām būs jāmaksā par valsts stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu, otrdien, akceptējot attiecīgus grozījumus likumā "Par ostām", nolēma valdība.

Valsts budžetā ostām būs jāmaksā tikpat lielas summas, kā tās iemaksā pašvaldību budžetos. Nauda, ko ostas iemaksās valsts budžetā, tiks izmantota valsts autoceļu infrastruktūras attīstībai, paredz likums.

Vēl pirms likumprojekta skatīšanas valdībā, par to Saeimā diskutēja Tautsaimniecības komisija, kuras deputātiem ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (deleģējusi RP) uzsvēra, ka ministrijas piedāvātie grozījumi arīdzan ierobežos ostu iespējas samazināt valsts un pašvaldību budžetos maksājamās summas, kā to pirms dažiem gadiem, mainot maksājumu nosaukumus, izdarījusi Rīgas brīvosta.

Argumentējot savu pozīciju par to, kādēļ ostām ir jāmaksā valsts budžetā, Pavļuts uzsvēra, ka lielās ostas ir dibinājusi valsts kopā ar pašvaldībām, kuru teritorijā šīs ostas atrodas.

"Atbilstoši spēkā esošajam likumam, pašvaldības saņem samaksu no ostu ieņēmumiem par stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu," sacīja ministrs, atgādinot, ka arī valsts ir veikusi ieguldījumus ostu izveidē.

Tomēr, atšķirībā no citiem valsts stratēģisko resursu izmantotājiem, piemēram, "Latvijas Dzelzceļa" un "Latvijas Valsts mežiem", kas par valsts kapitāla izmantošanu budžetā maksā miljonos latu mērāmas dividendes, ostas patlaban budžetā maksā tikai darbaspēka nodokļus, pauda Pavļuts.

Ekonomikas ministrijas spītīgos mēģinājumus panākt, ka ostām ir jāveic maksājumi valsts budžetā, kritiski vērtē gan Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors Kārlis Leiškalns, gan valdību atbalstošais neatkarīgais deputāts Viktors Valainis, kurš Tautsaimniecības komisijas sēdē pauda neizpratni par to, kādēļ ostu aplikšana ar maksājumiem tiek argumentēta ar Rīgas brīvostas pārvaldes izšķērdību.

"Delfi" jau vēstīja, ka ar ideju par maksas vai nodevu iekasēšanu no ostām šā gada augustā nāca klajā Reformu partija. Diskusijās tā piedāvāja vairākus maksu ieviešanas variantus, vispirms rosinot ostu nodevu noteikt 20% apmērā no to iekasētajām maksām par infrastruktūras lietošanu, bet pēc tam – 50% apmērā no ieņēmumu pārsvara pār izdevumiem. Valdībā otrdien akceptētais ir jau trešais ostu maksas ieviešanas variants.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!