Mājokļu atbalsta programmā finansējumu varēs saņemt arī vidējo profesionālo vai augstāko izglītību ieguvušie līdz 35 gadu vecumam, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pirms galīgā lasījuma Saeimā atbalstu guvušie grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".
Šobrīd "Altum" garantijas nekustamā īpašuma iegādei var saņemt ģimenes, kurās ir vismaz viens nepilngadīgs bērns. Grozījumi paredz paplašināt mājokļu garantiju programmas mērķagrupu: ar personām, kuras ieguvušas vidējo profesionālo vai augstāko izglītību un kuras nepārsniedz 35 gadu vecumu; un ar personām, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens bērns, ietverot nosacījumu, ka bērns ir persona, kas nav sasniegusi 24 gadu vecumu.
Budžeta komisijā debates izcēlās par jautājumu, uz ko jaunās likuma normas attieksies. Sākotnēji grozījumi paredzēja, ka mājokļu atbalsta programmā finansējumu varēs saņemt personas ar profesionālo vai augstāko izglītību, taču Saeimas Juridiskais birojs vērsa uzmanību, ka "normā ietvertā izvēle starp profesionālo vai augstāko izglītību nav korekta, jo profesionālā izglītība ir izglītības veids, bet augstākā izglītība – izglītības pakāpe".
Tāpat Juridiskā biroja pārstāvji komisijas sēdē vērsa uzmanību uz nevienlīdzību, ka cilvēks ar vidējo izglītību atbalstu nevarēs iegūt, bet persona ar zemāku klašu izglītību, bet ar profesionāli ievirzi gan. Pēc diskusijām komisijas deputāti lēma noteikt, ka atbalstu varēs gūt personas ar vidējo profesionālo vai augstāko izglītību, kuras nepārsniedz 35 gadu vecumu.
Kā iepriekš informēja grozījumu izstrādātāja Ekonomikas ministrija (EM), šobrīd ir secināts, ka lielākais īpatsvars personu, kurām nepieciešams atbalsts mājokļa iegādei, vidū ir personas līdz 35 gadiem, kuru rīcībā ir nelieli finanšu uzkrājumi.
Atbalsta nosacījumi mājokļa iegādē ir jāskata kontekstā ne vien ar sociālo pamatvajadzību nodrošināšanu un iekļaušanos sabiedrībā, bet arī ar valsts ekonomisko izaugsmi, veicinot kvalificēta darbaspēka izaugsmi un piesaisti reģioniem, tādā veidā uzlabojot Latvijas uzņēmējdarbības vidi, uzsvēra EM.
Vēstīts, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmdien sāk skatīt Saeimas deputātu un ministriju priekšlikumus 2018. gada budžetam pirms izskatīšanas Saeimā otrajā lasījumā.
Budžeta komisija nākamā gada valsts budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu galīgajam lasījumam kopumā saņēmusi vairāk nekā 400 priekšlikumu.
Nākamā gada valsts budžeta likumprojektam un vidēja termiņa budžeta ietvara 2018.-2020.gadam likumprojektam kopumā iesniegti vairāk nekā 100 priekšlikumi. Savukārt 28 likumprojektiem, kas saistīti ar valsts budžetu, iesniegti teju 300 priekšlikumi. Saeimas kārtības rullī paredzētās tiesības iesniegt priekšlikumus izmantojušas visas parlamenta frakcijas, kā arī komisijas, deputāti individuāli un arī nozaru ministrijas.
