Foto: LETA
Valdība šodien uzdeva nozaru ministrijām sadarbībā ar savām kapitālsabiedrībām, kuras statistika atzīst par piederīgām vispārējās valdības sektoram, izskatīt iespējas samazināt 2015.gada izdevumus.

Valdība arī uzdeva nozaru ministrijām pārskatīt un līdz šā gada 28.oktobrim iesniegt Finanšu ministrijā (FM) priekšlikumus par iespēju atlikt jauno politikas iniciatīvu pasākumus, kuru īstenošana bija paredzēta no 2015.gada janvāra.

Uzdots arī sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem, pagarinot spēkā stāšanās termiņu tiem normatīviem, kuru spēkā stāšanās ir paredzēta no 2015.gada janvāra un kur noteikto normu finansēšanai nozaru ministriju budžeta bāzēs ir paredzēts finansējums, paziņojumā medijiem informē FM.

"Šajā laikā ir ļoti svarīgi pievērst pastiprinātu uzmanību Latvijas iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, vēlos uzsvērt, ka šim jautājumam, ko sekmīgi sākusi risināt šī valdība, jābūt arī nākamās valdības prioritāšu augšgalā, tas nevar palikt tikai priekšvēlēšanu laika lozungu līmenī. Tādēļ mans aicinājums arī nākamajai valdībai pievērst šai problēmai īpašu uzmanību un sekmēt ienākumu nevienlīdzības mazināšanos," paziņojumā medijiem norāda finanšu ministrs Andris Vilks (V).

FM sagatavotā prezentācija rāda, ka nākamgad papildus nepieciešami 19,4 miljoni eiro, lai atbilstoši Valsts aizsardzības finansēšanas likumam nodrošinātu aizsardzībai finansējumu 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Šodien valdības sēdē aiz slēgtām durvīm tiek spriests par ministriju pieprasītajiem līdzekļiem jaunajām politikas iniciatīvām 2015., 2016. un 2017.gadam.

Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes jaunajām politikas iniciatīvām 2015.gadā pieprasījušas 567,7 miljonus eiro, 2016.gadā - 942 miljonus eiro un 2017.gadā - 1,199 miljardu eiro. Ministrijas, citas centrālās valsts iestādes, kā arī neatkarīgās institūcijas iesniedza 379 pieprasījumus jaunām politikas iniciatīvām.

Visvairāk līdzekļu nākamā gada budžetā papildu pieprasījusi Izglītības un zinātnes ministrija - 111,2 miljonus eiro 2015.gadā, 160,1 miljonu eiro 2016.gadā un 176,7 miljonus eiro 2017.gadā. Apjomīgu papildu finansējumu nākamo gadu budžetos pieprasījusi arī Veselības ministrija - attiecīgi 110,2 miljonus eiro, 223,6 miljonus eiro un 373,3 miljonus eiro. Satiksmes ministrija savu vajadzību nodrošināšanai 2015.gadā papildu pieprasījusi 91,1 miljonu eiro, 2016.gadā - 143,1 miljonu eiro un 2017.gadā - 172 miljonus eiro.

Ministriju pieprasījumi ir izvērtēti atbilstoši attīstības plānošanas dokumentiem - Nacionālajam attīstības plānam un Valsts aizsardzības koncepcijai. Izvērtēti arī pasākumi, kurus ministrijas iesniegušas administratīvās kapacitātes stiprināšanai.

Kā uzsver FM, ir īpaši svarīgi nodrošināt, ka 2015.gada budžets tiek pieņemts un stājas spēkā līdz 2015.gada sākumam. FM patlaban strādā pie iespējamā budžeta sagatavošanas grafika, tas izskatīšanai valdībā jāsagatavo līdz 10.novembrim.

Budžeta projekts tiek veidots, balstoties prognozēs, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme šogad būs 2,9% un 2015.gadā - 2,8%. Savukārt inflācija Latvijā šogad tiek prognozēta 0,8%, nākamgad - 2,4%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!