Foto: AP/Scanpix

Trešdien veselības ministrei Ingrīdai Circenei (V), tiekoties ar pārtikas ražotājiem, neizdevās panākt vienošanos par Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu piemērot akcīzes nodokli atsevišķām neveselīgo pārtikas produktu grupām.

Pēc tikšanās ministres preses sekretāre Aija Bukova-Žideļūna pastāstīja, ka sēdē uzsvars tika likts uz jautājumu, kā padarīt Latvijā pieejamo pārtiku veselīgāku sabiedrībai ilgtermiņā. Puses vienojās, ka divu mēnešu laikā pārtikas ražotāji sagatavos un iesniegs VM savus priekšlikumus, atbildot uz šo jautājumu.

Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, kurš arī piedalījās sēdē, apgalvoja, ka pārtikas ražotāji neatbalstīja priekšlikumu celt akcīzes nodokli atsevišķām neveselīgo pārtikas produktu grupām, bet atbalstīja tā straujāku palielināšanu tabakai, kā arī daļēji piekrita tā palielināšanai alkoholam.

"Alkoholam mūsu valstī ir nedaudz izkropļota akcīze. Tā ir pārāk zema kokteilīšiem un alum plastmasas jeb PET pudelēs. Turklāt to lietošana pieaug bērnu vidū. Mani satrauc, ka nodzirdām bērnus," izteicās Apinis.

Sarunā ar veselības ministri piedalījās Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, valdes priekšsēdētāja Ligita Turnere un federācijas locekļi - koncerna "NP Foods" vadītājs Rolands Gulbis, AS "Latfood" valdes priekšsēdētājs Valdis Blūms, SIA "Kronis" valdes priekšsēdētājs Aivars Svarenieks, AS "Balticovo" valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs, Latvijas Zivrūpnieku savienības vadītājs Didzis Šmits, SIA "Vinnis" valdes priekšsēdētājs Uldis Rudmiezis, SIA "Rēzeknes gaļas kombināts" padomes priekšsēdētājs Guntis Piterenoks, Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs un AS "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Tāpat diskusijās piedalījās Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas valdes loceklis Uldis Krievārs un SIA "Spilva" valdes locekle Lolita Bemhena.

Kā ziņots, VM rosina piemērot akcīzes nodokli atsevišķām neveselīgo pārtikas produktu grupām, kā arī to straujāk celt tabakai, alkoholam un azartspēlēm, lai tādējādi iegūtu budžetā papildu līdzekļus un uzlabotu sabiedrības veselību.

Tikmēr vairāki uzņēmumi un arī Zemkopības ministrija iebilst šīm izmaiņām, jo uzskata, ka tās atstās negatīvu iespaidu uz industriju un Latvijas ražotājiem.

Veselības ministre un citi veselības nozares eksperti, tostarp Latvijas Ārstu biedrības prezidents, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents Andrejs Ērglis un Latvijas Diētas ārstu asociācijas vadītājs Andis Brēmanis atbalstījuši plānotās izmaiņas un uzsver, ka galvenā ieguvēja būs sabiedrība, jo uzlabosies tās veselība.

Veselības aprūpes speciālisti arī izteikušies, ka uzņēmējiem "izmiršana" vai aizbraukšana no Latvijas nedraud, par to liecinot citu valstu pieredze, kuras ieviesušas līdzīgas izmaiņas. Pārmaiņas arī motivēšot uzņēmējus pievērsties inovāciju ieviešanai savā darbībā, padarot ražotos produktus veselīgākus iedzīvotājiem.

VM aprēķinājusi, ka akcīzes nodokļa celšana tabakas izstrādājumiem 2014.gada budžetā dotu papildu 12 miljonus latu, alkoholiskajiem dzērieniem - 13 miljonus latu, azartspēlēm - 1,7 miljonus latu, bet nodokļa piemērošana neveselīgiem pārtikas produktiem - septiņus miljonus latu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!