Likuma grozījumus atbalstīja 72 deputāti, neviens nebija pret.
Par budžetā iegūtajiem līdzekļiem plānots nodrošināt brīvpusdienas arī 4.klašu skolēniem. Salīdzinot ar konceptuāli atbalstīto likumprojektu, galīgajā lasījumā atbalstītas vairākas izmaiņas, tostarp deputāti vienojās noteikt akcīzes likmes tikai 2015.gadā, nevis turpmākajiem trim gadiem.
Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" paredz nodokļa likmi alum no šā gada 1.augusta palielināt par 22,6%, bet nodokļa likme vīnam pieaugs par 9,3%. Šāds pieaugums paredzēts arī raudzētiem dzērieniem ar spirta saturu virs 6% un dzirkstošiem raudzētiem dzērieniem.
Starpproduktiem ar spirta saturu līdz 15% akcīzes nodoklis no augusta tiks palielināts par 9,3%, bet, ja spirta saturs ir no 15% līdz 22%, akcīzes nodoklis pieaugs par 10,4%.
Spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem likmes kāpums no šā gada jūlija paredzēts par 1,7%.
Akcīzes nodokļa likme sidram netiks samazināta.
Plānotie papildu ieņēmumi no akcīzes nodokļa palielināšanas šā gada budžetā ir 4,1 miljons eiro. Savukārt 4. klases skolēnu brīvpusdienām no 1.septembra nepieciešami 1,8 miljoni eiro.
Jau vēstīts, ka izmaiņu spēkā stāšanās termiņš no 1.jūlija līdz 1.augustam tika atlikts, ņemot vērā alkohola ražotāju un Saeimas Juridiskā biroja iebildumus par īso termiņu, kas atliktu izmaiņu ieviešanai.
"1.jūlijs ir tepat pie sliekšņa, un, ja likumu izsludina 28.jūnijā, paliek tikai divas dienas, lai izmaiņas ieviestu dzīvē," iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē klāstīja Latvijas alus darītāju asociācijas pārstāvis Pēteris Liniņš, aicinot pārejas periodu pagarināt līdz 1.augustam. Priekšlikumam pievienojās arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Darba devēju asociācijas pārstāvji.
Konceptuāli atbalstītais likumprojekts paredzēja likmi palielināt trīs reizes - šā gada 1.jūlijā, 2016.gada 1.aprīli un 2017.gada 1.aprīlī. Līdz ar to bija iecerēts samērot gan valsts fiskālos un veselības aizsardzības mērķus, un nodrošināt papildu ieņēmumus pamatbudžetā.
"Akcīzes nodokļa jaunās likmes, kas stāsies spēkā ar 1. augustu, ir pārdomāts kompromiss, ņemot vērā nepieciešamību paaugstināt valsts budžeta ienākumus un veidot sabalansētu politiku, kas tuvina alkoholisko dzērienu akcīzes likmes Baltijā," tā Saeimas balsojumu vērtē Latvijas alkohola nozares asociācijas (LANA) biedri. Vienlaikus nozares pārstāvji uzsver, ka, diemžēl, arī šoreiz politiķi nav spējuši nākt klajā ar ilgtermiņa akcīzes politiku, kas nozares uzņēmējiem - ražotajiem, eksportētājiem un importētājiem, nozīmē neskaidrību un gaidīšanu - kādas izmaiņas notiks turpmākajos gados?
AS "Latvijas balzams" ģenerāldirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš uzsver, ka akcīzes politikas lēmumiem ir tālejoša ietekme, un mēs labi atceramies tos negatīvos efektus, ko izraisīja nepārdomāta akcīzes politika 2009.-2011.gadā – neieņemti plānotie ienākumi un strauji augošs nelegālais alkohola tirgus.
"Tādēļ būtiski ir ne tikai veidot pārdomātu un ilgtspējīgu valsts nodokļu politiku akcīzes jautājumos, bet arī turpināt mērķtiecīgu ēnu ekonomikas apkarošanu dzērienu nozarē, kontrolēt esošo likuma normu izpildi un pievērsties izglītošanai par atkarības jautājumiem," norāda Āboltiņš-Āboliņš.
Viņš atzīmē, ka cenas faktors, lai arī būtisks, ne vienmēr ir efektīvākais veids, kā ierobežot patēriņu vai veidot atbildīgu dzērienu lietošanas kultūru. Alkohola aprite Latvijā jau pašlaik ir viena no stingrākajām Eiropā un nereti problēmas sakne ir tajā, ka esošās normas netiek pienācīgi kontrolētas.
Vērtējot jaunās akcīzes politikas ietekmi, Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Andrejs Strateičuks skaidro, ka nozare rēķinās ar nelielu pārdošanas apjomu kritumu, taču jaunās likmes tiek vērtētas kā samērīgas pašreizējai tirgus situācijai.
"Veids, kā tika pieņemti šie likuma grozījumi, dod cerību nozarei, ka arī turpmāk lēmumi tiks pieņemti rūpīgi izsverot un izanalizējot faktus, kā arī piesaistot sociālos partnerus un nozares pārstāvjus," norāda Āboltiņš-Āboliņš.
Nozares pārstāvji atgādina, ka tieši stipro alkoholisko dzērienu kategorija ir visvairāk pakļauta cīņai ar nelegālo alkohola tirgu, tomēr ir cerības, ka 2% pieaugums degvīna cenā neizraisīs strauju patērētāju pāreju uz nelegālo tirgu, kā tas notika 2009. gadā, kad produktu cenas plauktā auga par 30%.
