Likumprojekts paredz noteikt UIN likmi 20% apmērā no bruto summas par sadalīto peļņu. Šobrīd UIN likme ir 15%.
Kā iepriekš skaidroja Finanšu ministrijā (FM), pāreja no visas iegūtās peļņas aplikšanas ar nodokli uz dividendēs sadalāmās peļņas daļas aplikšanu mudinās privātos uzņēmumus reinvestēt iegūto peļņu.
Jaunais modelis paredz UIN maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citādā veidā novirzīta citiem uzdevumiem, kas nenodrošina uzņēmuma turpmāku attīstību.
Likumprojekts paredz, ka aprēķinātās dividendes turpmāk tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20% UIN likmi, līdz ar to fiziskās personas saņemtās dividendes netiks apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Arī pārējai peļņai, kura tiek novirzīta tādu izdevumu segšanai, kuri nenodrošina turpmāku uzņēmuma attīstību, tiks piemērota 20% UIN likme. Ja esošajā regulējumā taksācijas periods ir gads, likumprojektā noteikts, ka jaunais taksācijas periods ir viens kalendārais mēnesis.
Jaunais UIN modelis neparedz avansa maksājumu veikšanu (izņemot pārejas posmā par periodu no 2018. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam), kas, kā paredz FM, ievērojami uzlabos uzņēmuma naudas plūsmu.
Tā kā trešdien tika pieņemti vairāki kompensējošie pasākumi, tostarp akcīzes nodokļa alum straujāka paaugstināšana, komisija lēma atbalstīt priekšlikumu, kas nosaka labvēlīgākus nodokļa atvieglojumus ziedotājiem.
Komisijas atbalstu guvušais priekšlikums paredz samazināt taksācijas periodā aprēķināto UIN, kas aprēķināts par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm, par 75% no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 20% no aprēķinātās UIN summas par aprēķinātajām dividendēm.
Sākotnēji Finanšu ministrijas izstrādātais likumprojekts paredzēja – 30% no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 10% no aprēķinātās UIN summas par aprēķinātajām dividendēm. Pret to asi iebilda nevalstiskās organizācijas.
Vēstīts, ka UIN reformas mērķis ir veicināt tautsaimniecības attīstību, stimulējot uzņēmumus lielāku peļņas daļu atstāt uzņēmumā un veicinot investīciju pieaugumu.
