Trešdien Saeimas komisija turpināja skatīt vairāk nekā 70 priekšlikumus grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Liela daļa no priekšlikumiem bija redakcionāli precizējumi. Pie vairākiem jautājumiem komisija vienojas atgriezties, skatot 2019. gada budžetu.
Savukārt par atbalstu likumprojekta virzīšanai galīgajā lasījumā komisija, visticamāk, lems trešdien dienas otrajā pusē. Deputāti vienojās, ka darbu pie grozījumiem noslēgs, kad tiks izskatīti grozījumos likumā "Par akcīzes nodokli" ietvertie nodokļu reformas kompensējošie pasākumi.
Komisija šo grozījumu priekšlikumus sāka vētīt jau otrdien. Kā iepriekš uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS), grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir viens no diviem atslēgprojektiem, uz ko balstās visa jaunā nodokļu reforma.
Grozījumos ietvertās izmaiņas paredz maijā apstiprinātās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021. gadam, kas plānotas, lai novirzītu nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un kapitālu.
Grozījumi paredz diferencēt IIN likmi 20%, 23% un 31,4% apmērā. Ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā IIN likme būs 20%, no 20 000,01 eiro līdz 55 000 eiro – 23%, bet virs 55 000 eiro – 31,4%.
Nodokļa likmi 31,4% apmērā nepiemēros algotā darba ienākumiem taksācijas gada laikā. Ienākuma izmaksātājs no visiem ienākumiem, kas pārsniedz 1 667 eiro mēnesī, ieturēs nodokli 23% apmērā, bet, ja šie ienākumi pārsniedz 55 000 eiro taksācijas gadā (piemēram, taksācijas gada ienākumi ir 65 000 eiro), nodoklis no taksācijas gada ienākuma tiks aprēķināts un maksāts rezumējošā kārtībā.
Būtiski, ka nodokļa likmi gan 20%, gan 23% apmērā taksācijas gada laikā piemēros tikai darbavietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, bet citās darbavietās taksācijas gada laikā piemēros vienīgi nodokļa likmi 23% apmērā.
Savukārt aprēķinu, lai piemērotu progresīvo nodokļa likmi par visu taksācijas gada laikā gūto ienākumu, veiks rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.
Komisijā atbalstu guvušie grozījumi paredz ierobežot attaisnotos IIN izdevumus līdz 600 eiro, kas ietvertu gan tēriņus par izglītību, gan veselību. Tādējādi attaisnotajos izdevumos bez ierobežojumiem vairs nevarēs iekļaut izdevumus par operācijām un zobārstniecību.
Tāpat tie paredz noteikt gan procentuālu (10% no gada apliekamā ienākuma), gan summāru ierobežojumu – 4 000 eiro gadā – attaisnotajiem izdevumiem par iemaksām privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem.
Ņemot vērā IIN diferencēšanu, būs iespējams atgūt 20% no summas, kas nepārsniedz atļautos limitus.
Likuma grozījumi paredz paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu, atsakoties no neapliekamā minimuma atmaksas nākamajā gadā, to piemērojot pilnā apmērā tekošajā gadā.
2018. gadā neapliekamais diferencētais minimums būs no 0 līdz 200 eiro mēnesī.
Ienākumiem līdz 440 eiro mēnesī neapliekamais minimums būs 200 eiro, ienākumiem no 440 līdz 1 000 eiro mēnesī neapliekamais minimums atbilstoši formulai pakāpeniski samazināsies, līdz pie ienākuma virs 1 000 eiro mēnesī tas sasniegs nulli.
Savukārt 2019. gadā maksimālais neapliekamais minimums būs līdz 230 eiro un 2020. gadā – līdz 250 eiro.
Vienlaikus komisijā atbalstu guvušais likumprojekts paredz paaugstināt pensionāra neapliekamo minimumu: 2018. gadā līdz 250 eiro mēnesī, 2019. gadā – līdz 270 eiro mēnesī un sākot no 2020. gada – līdz 300 eiro mēnesī. Šobrīd tie ir 235 eiro mēnesī.
Komisijā atbalstu guvušie likuma grozījumi arī paredz paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām, ja šobrīd tas ir 175 eiro mēnesī, tad nākamgad tie būs 200 eiro mēnesī, 2019. gadā – 230 eiro mēnesī un 2020. gadā – 250 eiro mēnesī.
Grozījumi arī paredz noteikt vienotu IIN likmi 20% apmērā kapitāla ienākumam, kā arī ienākumam no kapitāla pieauguma. Tas neattieksies uz dividendēm, jo tās jau tiks apliktas ar ienākuma nodokļa 20% likmi peļņas sadales brīdī.
Likumprojekts arī paredz aplikt ar IIN izložu un azartspēļu laimestus, ja laimests vai tā vērtība pārsniedz 3000 eiro, izņemot momentloterijas "Simtgades loterija", preču un pakalpojumu loteriju laimestus. Par šo normu komisijas sēdē asi turpināja iebilst azartspēļu nozare.
Šī norma uztrauca arī parlamentārieti Imantu Parādnieku (NA). Viņš uzsvēra, ka grozījumos ietvertā norma nav taisnīga. Piemēram, ja totalizatorā tiek veikta 5000 eiro likme, bet spēlētājs laimē 6000 eiro, tad, neskatoties uz to, ka ieguvums ir vien 1000 eiro, IIN 23% tiks piemērots visai summai, kas pārsniedz 3000 eiro.
Vienlaikus komisijā tika izskatīti priekšlikumi sasaistīt neapliekamo minimumu ar minimālo algu, taču, kā vērsa uzmanību finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), šādi priekšlikumi radītu negatīvo fiskālo ietekmi vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā.
