Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) sociālajiem partneriem atgādināja, ka Latvija ir saņēmusi atkāpi no vidējā termiņa mērķa, kā to paredz Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes regula, tādējādi nodrošinot papildu finansējumu veselības nozarei.
Latvijai atkāpe ir piešķirta ar nosacījumu, ka tiek pienācīgi īstenotas solītās reformas, ko uzraudzīs Eiropa. Atkāpes apmērs ir 0,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2017. gadā, savukārt 2018. gadā plānota 0,4% no IKP un 2019. gadā – 0,5% no IKP.
Tomēr Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris pauda, ka pagaidām nevar atbalstīt nodokļu reformas pamatnostādnes, jo nav paredzēts pietiekams finansējums veselības aprūpes jomā.
Viņš uzsvēra, ka 2020. gadā valsts finansējumam veselības aprūpei jāsasniedz vismaz 4% no IKP.
Nacionālās Trīspusējās sadarbības padome aicināja Ministru kabinetu un atbildīgās ministrijas nekavējoties uzsākt darbu pie likumprojektu paketes izstrādes, lai Saeima pieņemtu grozījumus atbilstošajos likumos vēl pirms nākamā gada valsts budžeta izstrādes, portālu "Delfi" informēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāve Rūta Grikmane.
Sēdē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) iepazīstināja sociālos partnerus ar partijas "Vienotība" iebildumiem.
Jau ziņots, ka "Vienotība" uzsvēra, ka Finanšu ministrijas piedāvājumā nav ietverti risinājumi ne finansējuma nodrošināšanai veselības aprūpes sistēmai, ne sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējai un sociālā budžeta stabilitātei, kā arī pastāvīga finansējuma nodrošināšanai valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai.
Ašeradena teikto Keris uzņēma ar aplausiem. Arī pēcāk Keris uzsvēra, ka pamatnostādnes nevar atbalstīt, kamēr darbs nav kvalitatīvi izdarīts. Viņš uzsvēra, ka ik dienu 17 cilvēki mirst zemā veselības aprūpes finansējuma dēļ.
Tikmēr Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrivlovs un Latvijas Bankas pārstāvis Uldis Rutkaste aicināja virzīties uz priekšu ar nodokļu reformu. Rutkaste pauda, ka tā nodrošinās izaugsmi tautsaimniecībā. Arī virkne citu sociālo partneru bija uztraukti par iespējamo reformas nobremzēšanu.
Nacionālā Trīspusējās sadarbības padomes vienojās, ka līdz 1. jūnijam padomes ietvaros jāpanāk vienošanās par veselības aprūpes finansējuma avotu, kas nodrošina nozares finansējuma pieaugumu vismaz līdz 4% no IKP 2020. gadā. Keris skaidroja, ka bez šī priekšlikuma nodokļu pamatnostādnes nebūtu atbalstījis.
Pēc sēdes premjers Māris Kučinskis (ZZS) atzina, ka padomes lēmums dod valdībai mandātu turpināt darbu pie nodokļu reformas. Savukārt Gavrilovs priecājās, ka dienu pirms 4. maija izdevies virzīt "ļoti unikālu dokumentu uz priekšu".
Vēstīts, ka aprīlī Finanšu ministrija (FM) saskaņošanai visām nozaru ministrijām, sociālajiem, kā arī citiem sadarbības partneriem nodeva nodokļu reformas pamatnostādņu 2018.-2021.gadam projektu. FM cerēja tās izskatīt un atbalstīt Ministru kabineta sēdē jau aprīļa izskaņā, tomēr "Vienotības" dēļ šī jautājuma izskatīšana tika pārcelta uz trešdienu, 3. maiju.
