Ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu un ekonomiskās izaugsmes (UIN, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) izmaiņu atgriezeniskais efekts) ietekme nākamgad prognozēta 203,4 miljonu eiro apmērā, tostarp ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu ietekme aprēķināta 159,5 miljonu eiro apmērā.
2019. gadā kompensējošo pasākumu apmērs būs 428,5 miljoni eiro, bet 2020. gadā – 517,4 miljoni eiro. Tas iekļauj gan kompensējošos pasākumus nodokļu jomā, gan ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus un ekonomiskās izaugsmes ietekmi.
Lielākos papildu līdzekļus 2018. gadā plānots gūt, palielinot akcīzes nodokli naftas produktiem – 28,9 miljonus eiro. Palielinot akcīzi alkoholiskajiem dzērieniem, budžetā papildus tiks gūti 10,4 miljoni eiro, bet IIN nodokļa attaisnoto izdevumu ierobežošana radīs papildu 9,4 miljonus eiro ik gadu turpmākos trīs gadus.
Vēl 8,3 miljonus eiro plānots gūt, palielinot azartspēļu nodokļa likmi spēļu automātiem un galdiem par 30%.
Ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu vidū lielākā ietekme sagaidāma no reversā PVN paplašināšanas – atļaujot šo kārtību izmantot arī būvmateriālu, sadzīves tehnikas un metālizstrādājumu nozarē, budžetā turpmākos trīs gadus plānots gūt papildu 61,8 miljonus eiro ik gadu.
Darbaspēka nodokļu un UIN reformas ietekme 2018. gadā, pēc FM aprēķiniem, būs 289,5 miljoni eiro, 2019. gadā – 583,2 miljoni eiro, bet 2020. gadā – 560,7 miljoni eiro.
Kopumā nodokļu reforma budžeta bilanci ietekmēs pozitīvi – nākamgad tie būs 28,4 miljoni eiro. 2019. gadā gaidāma negatīva ietekme 131,6 miljonu eiro apmērā (UIN) izmaiņu dēļ), savukārt 2020. gadā negatīvā fiskālā ietekme saruks līdz 56,7 miljoniem eiro.
Plusi un mīnusi VID skatījumā
Tikmēr Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vērš uzmanību uz vairākiem apstākļiem.
Kā IIN reformas plusus VID portālam "Delfi" min to, ka darba devējs darbinieka algai piemēros VID prognozētu diferencēto neapliekamo minimumu gada laikā, nevis gada beigās, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, kā tas ir pašlaik. Mazo algu saņēmējiem tiks nodrošināti papildu līdzekļi gada laikā.
Pozitīvi vērtējama ir IIN likmes samazināšana un tās progresivitāte, kā arī neapliekamā minimuma palielināšana pensionāriem un IIN atvieglojuma par apgādībā esošām personām palielināšana.
Kā mīnusus VID min to, ka palielināsies administratīvais slogs gan nodokļu maksātājiem, gan dienestam. Proti, IIN piemērošana būs nodokļu maksātājiem grūtāk saprotama saistībā ar IIN progresīvās likmes un diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu. Tāpat palielināsies to personu skaits, kurām būs obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija.
"Jo ilgāk reforma netiks pieņemta, jo mazāks laiks darba devējiem un VID būs no likumu pieņemšanas līdz to spēkā stāšanās brīdim grāmatvedības programmu un nodokļu uzskaites sistēmu izmaiņu izstrādāšanai, izskaidrošanai un ieviešanai, kas var viest nepilnības nodokļu aprēķinos, no kā savukārt cietīs nodokļu maksātāji," atzīst dienestā.
UIN reforma, ieviešot 0% reinvestētajai peļņai, uzlabos Latvijas UIN konkurētspēju – palielināsies Latvijas uzņēmumu investīciju aktivitāte un ārvalstu tiešo investīciju apjoms. Turklāt uzņēmumi varēs reinvestēt iegūto peļņu, nemaksājot par to UIN.
Kā mīnuss tiek minēts tas, ka tiks atceltas nodokļa atlaides – saglabāsies tikai dažas no esošajām atlaidēm, piemēram, atlaide ziedotājiem, atlaide speciālo ekonomisko zonu un brīvostu uzņēmumiem, atlaide par īpašajiem investīciju projektiem.
Izmaiņas PVN režīmā VID ieskatā radīs vairākus ieguvumus, tostarp PVN reversās maksāšanas kārtības piemērošanas paplašināšana konkrētām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem (būvmateriāli, metālizstrādājumi, sadzīves tehnika, visa veida būvniecības pakalpojumi), palīdzēs apkarot PVN izkrāpšanu konkrētajās nozarēs.
Reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā sliekšņa samazināšana līdz 40 tūkstošiem eiro (tāpat kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju apgrozījuma slieksnis) veicinās godīgu konkurenci, bet PVN deklarācijā atšifrējamo darījumu sliekšņa samazināšana līdz 150 eiro darījumos starp reģistrētiem PVN maksātājiem palīdzēs apkarot PVN apkarošanu dēļ fiktīvu darījumu iekļaušanu PVN deklarācijas pielikumos.
Tiesa gan, netiek novērsta iespēja, ka PVN izkrāpēji pārcelsies uz citu preču tirdzniecību, kur nav reversā maksāšanas kārtība, atzīst VID.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka izskatīšanai valdībā tiek virzīta nodokļu reforma, kas tostarp paredz diferencēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi 20%, 23% un 31,4% apmērā. Ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā IIN likme būs 20%, no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro – 23%, bet virs 55 000 eiro – 31,4%.
Tāpat koalīcija vienojās, ka neapliekamais minimums vairs netiks piemērots algām, kas lielākas par 1200 eiro.
Lai palielinātu veselības aprūpes finansējumu, koalīcijas partneri iepriekš vienojās, ka sociālās iemaksas solidāri – pa pusprocentpunktam – pieaugs gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem.
Savukārt reinvestētajai peļņai tiks piemērota 0% likme, lai saglabātu uzņēmumu konkurētspēju.
