Grozījumos likumā par akcīzes nodokļa palielinājumu alkoholiskajiem dzērieniem bažas vieš būtiskais likmes samazinājums sidram un "nemanāms palielinājums" stiprajam alkoholam, radot jautājumus par lobija ietekmi, uzskata Saeimas deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Saeima ceturtdien plāno lemt, vai nodot izskatīšanai komisijās grozījumus likumā par akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu alkoholiskajiem dzērieniem no šā gada 1.jūlija.
"Lai arī ir apsveicams, ka iniciatīva par alkohola akcīzes palielinājumu ir guvusi atbalstu, tomēr pašlaik grozījumos iestrādātais palielinājums nav pietiekams," paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem norāda Parādnieks. Turklāt deputāts pauž neizpratni, kāpēc atbilstoši izstrādātajiem grozījumiem sidram akcīzes likme faktiski tiek samazināta par 45%.
"Sidrs ir viens no tiem dzērieniem, kuru bieži patērē jaunieši, tādēļ nav skaidrs, kāpēc noteicošais apsvērums ir vietējo sidru ražotāju atbalsts, nevis sabiedrības veselība. Tas norāda uz ietekmīgu lobija ietekmi, jo viens no manas iniciatīvas mērķiem ir samazināt grādīgo dzērienu lietošanu jauniešu vidū," pauž Parādnieks.
Pēc deputāta sacītā, plānotais alkohola akcīzes palielinājums nav proporcionāls prognozētajai inflācijai un pirktspējas pieaugumam. Turklāt akcīzes nodokļa palielināšanas plāni ir izstrādāti vien trīs gadu periodam, kas arī ir salīdzinoši maz. Piemēram, Igaunijā parlaments ir akceptējis sešu gadu plānu alkohola akcīzes palielināšanai, ko īsteno kopš 2012.gada, un pozitīvā ietekme jau ir redzama, klāsta politiķis.
Pat ar šo likumprojektā iestrādāto paaugstinājumu Latvijā summāri būs zemākais alkohola akcīzes nodoklis, uzskata deputāts. Parādnieks piebilst, ka Latvijā alkoholisko dzērienu lietošanas izraisīto slimību un traumu ārstēšanai valsts gadā tērē 120-150 miljonus eiro, pretī ieņemot 140-160 miljonus eiro no akcīzes nodokļa, un to Latvija kā valsts nevarot atļauties. "Savukārt kā nācija mēs nevaram atļauties alkohola patēriņa dēļ zaudētās dzīvības un dzīves," akcentē Parādnieks.
Kā ziņots, valdošās koalīcijas partijas konceptuāli vienojušās par akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu alkoholiskajiem dzērieniem no šā gada 1.jūlija.
Vienošanās paredz, ka akcīzes nodoklis vīnam varētu pieaugt par 9,3%, raudzētiem dzērieniem ar spirta saturu virs 6% un raudzētiem dzirkstošiem dzērieniem ar spirta saturu līdz 6% - arī par 9,3%, bet dzērieniem ar spirta saturu līdz 6%, kas nav dzirkstošie raudzētie dzērieni, akcīzes nodokļa likme varētu samazināties par 45,3%.
Akcīzes nodoklis alum varētu tikt palielināts par 22,6%, starpproduktiem atkarībā no spirta satura akcīzes nodoklis varētu pieaugt par 9,3% un 10,4%, bet spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem - par 1,7%.
Pašlaik spēkā esošā akcīzes nodokļa likme vīnam ir 64,03 eiro par 100 litriem, bet pēc 1.jūlija tā palielināsies līdz 70 eiro, tāpat no 64,03 eiro līdz 70 eiro varētu pieaugt akcīzes nodoklis arī raudzētiem dzērieniem ar spirta saturu virs 6% un raudzētiem dzirkstošiem dzērieniem ar spirta saturu līdz 6%. Savukārt raudzētiem dzērieniem, kas nav dzirkstošie un ir ar spirta saturu līdz 6%, akcīzes nodoklis varētu samazināties no 64,03 eiro par 100 litriem līdz 35 eiro.
Savukārt akcīzes nodoklis alum varētu pieaugt no 3,1 eiro par 100 litriem līdz 3,8 eiro, starpproduktiem ar spirta saturu līdz 15% - no 64,03 eiro līdz 70 eiro, bet starpproduktiem ar lielāku spirta saturu - no 99,6 eiro līdz 110 eiro. Savukārt akcīzes nodoklis spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem varētu tikt palielināts no 1337,5 eiro par 100 litriem līdz 1360 eiro.
Akcīzes nodokļa likmes alkoholam varētu palielināt arī 2016.gada 1.aprīlī un 2017.gada 1.aprīlī. Piemēram, akcīzes nodoklis alum 2016.gadā varētu tikt palielināts vēl par 10,5%, bet 2017.gadā - vēl par 4,8%, līdz tas sasniedz 4,4 eiro par 100 litriem, bet akcīzes nodokli vīnam plāno palielināt par 5,7% 2016.gadā, kā arī par 5,4% 2017.gadā.
