Šis uzņēmums VID reģistros iekļauts jau 2016. gadā, pamatojoties uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts piedziņas palīdzības pieprasījumu. Sīkākas detaļas par konkrēto nodokļu maksātāju un tā parāda veidošanos VID gan neatklāj, taču skaidro, kā šie "svešie" uzņēmumi iekļūst VID uzraudzītajos nodokļu parādniekos un sniedz ieskatu, kā Latvijas nodokļu administrācija cenšas atgūt parādus no mūsu valstī reģistrētajiem nemaksātājiem.

VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča portālam "Delfi" skaidro, ka jau kopš 2012. gada pavasara ar likumu ir noteikts regulējums, kā ES dalībvalstis cita citai palīdz piedziņā. Un no šī paša laika darbojas arī elektroniska sistēma, kurā VID var saņemt un nosūtīt pieprasījumus.

Garanča uzsver, ka par konkrētiem nodokļu maksātājiem VID nav tiesīgs sniegt informāciju, taču atzīmē, ka ES valstīm nosūtītie un no tām saņemtie pieprasījumi nav "simti un tūkstoši", jo, lai iedarbinātu šo mehānismu, dalībvalstij "vispirms pašai savā mājā ir jāizdara viss līdz galam, ko var izdarīt".

Ir jābūt pamatojumam, lai pieprasījumu sūtītu, piemēram, konkrētajā valstī atrodas uzņēmuma manta. Visai daudz tādu uzņēmumu nav. "Mūsu biežākie sadarbības partneri abos virzienos ir Lietuva un Igaunija. Es zinu, ka, piemēram, Nīderlandē daudz ir šādu pieprasījumu ar Beļģiju," situāciju iezīmē Garanča.

Kā liecina VID portālam "Delfi" sniegtā informācija, VID veidotajā sarakstā ir 28 ES valstis, no kurām VID laikā no 2014. līdz 2016. gadam saņēmis un uz kurām sūtījis piedziņas pieprasījumus. Uz dažām piedziņas pieprasījumi nav sūtīti, bet uz citām to skaits, kā arī summas, kuru piedziņā palīdzība lūgta, nav bijušas iespaidīgas.

Tāpat arī ne no visām valstīm, kas iekļautas šajā sarakstā, VID katru gadu saņēmis kādu pieprasījumu. No atsevišķām valstīm, piemēram, Maltas trijos gados nav saņemts neviens piedziņas pieprasījums un arī tai VID nav lūdzis neko piedzīt. Tāpat šajos gados Malta nav piedzinusi nekādas iepriekš piedziņai lūgtas summas.

Daži pieprasījumi saņemti no Francijas – 2014. gadā divi par kopumā 23 425 eiro, bet gada laikā piedzīti 62 eiro, 2015. gadā saņemts viens pieprasījums par 5216 eiro, un gada laikā piedzīti 5319 eiro, bet 2016. gadā nav saņemts neviens pieprasījums

Kā "izaug" miljonu parādi?

Garanča stāsta, ka šīs lielās summas, vai tas ir Latvijā vai citur, ir nodokļu uzrēķini, jo pašam uzņēmumam "uzkrāt tādu summu nav ikdienišķs stāsts".

"No citām valstīm saņemot pieprasījumus, mēs redzam, ka tie ir uzrēķini," saka Garanča, taču piebilst, ka tā tas nav mazāku summu gadījumā, piemēram, Norvēģija ir valsts, kas ļoti aktīvi seko līdzi darbaspēka nodokļu lietām – viņi ir ļoti aktīvi un sniedz pieprasījumus par salīdzinoši nelielām summām.

"Bet ir citas dalībvalstis, no kurām mēs vairāk redzam, ka tie ir uzrēķini, piemēram, Vācija, īpaši par akcīzes precēm – ja mūsu uzņēmēji tur mēģina kaut ko nelegāli darīt, tad tie uzrēķini ir pietiekami lieli," stāsta Garanča.

Mūsu biežākie sadarbības partneri abos virzienos ir Lietuva un Igaunija. Santa Garanča

2014. gadā VID no citām ES valstīm bija kopumā saņēmis 87 pieprasījumus par 7,3 miljoniem eiro, bet citām valstīm nosūtījis 214 pieprasījumus par 9, 61 miljonu eiro. Gada laikā par labu citām valstīm VID Latvijā bija izdevies piedzīt 161 514 eiro, bet citās ES valstīs par labu Latvijai piedzīti 49 562 eiro.

2015. gadā VID bija saņēmis 102 pieprasījumus par kopumā 14,12 miljoniem eiro, gada laikā piedzīti 301 093 eiro, savukārt citām ES valstīm bija nosūtīti 324 pieprasījumi par 56, 17 miljonu eiro piedziņu un gada laikā piedzīti 168 235 eiro.

Savukārt 2016. gadā VID bija saņēmis 107 pieprasījumus, lūdzot piedzīt 89,95 miljonus eiro, bet citām valstīm nosūtījis 745 pieprasījumus par 38,43 miljoniem eiro. Gada laikā VID par labu citu ES valstu nodokļu administrācijām bija izdevies piedzīt 185 288 eiro, bet citās valstīs par labu Latvijas nodokļu administrācijai piedzīti 273 239 eiro.

Garanča portālam "Delfi" skaidro, ka no valstu sūtītajiem pieprasījumiem VID redz, kā šis uzrēķins radies un to, kas tas ir par nodokli, taču VID "neredz", kas ir zem šī nodokļa – pievienotās vērtības nodokļa (PVN) shēma vai PVN nepiemērošana. Tāpat pilnīgi reāli, ka arī norādītais uzņēmuma darbības veids ir viens, bet tas "ko viņš dara realitātē ir kas cits".

Laikā no 2014. gada līdz 2016. gadam VID summu ziņā visapjomīgākos pieprasījumus bija saņēmis no Vācijas – 2014. gadā tie bija 34 pieprasījumi par 4,29 miljonu eiro piedziņu, 2015. gadā – 35 pieprasījumus par kopumā 10,07 miljoniem eiro, bet 2016. gadā – 34 pieprasījumus 2. 35 miljoniem eiro.

Nosūtīto pieprasījumu ziņā šajos trīs gados pēc summu apjoma līdere bijusi Igaunija, kurai VID 2014. gadā bija nosūtījis 30 piedziņas pieprasījumus par 5,77 miljoniem eiro, 2015. gadā Igaunijai VID bija nosūtījis 58 piedziņas pieprasījumus par 28,64 miljoniem eiro, bet 2016. gadā – 169 pieprasījumus par 15,53 miljoniem eiro.

Vērtējot no citām valstīm saņemto piedziņas pieprasījumu apmierināšanu, piedzīto summu ziņā 2014. gadā līdere bijusi Vācija, kurai par labu VID bija piedzinis 52 438 eiro. Savukārt par labu Latvijas VID togad vislielāko summu bija izdevies atgūt Lietuvai – 17 323 eiro.

2015. gadā vislielāko summu – 108 773 eiro – VID bija izdevies atgūt par labu Lietuvai, bet Polijas nodokļu dienests bija piedzinis vislielāko summu par labu Latvijas VID – 92 399 eiro. 2016. gadā no saņemtajiem pieprasījumiem VID vislielāko summu bija izdevies piedzīt par labu Somijai – 59 984 eiro, savukārt 104 711 eiro par labu Latvijas VID bija piedzinusi Igaunija.

Jo lielāks parāds, jo mazākas iespējas to atgūt

Garanča stāsta, ka "jo lielāks uzrēķins, jo salīdzinoši mazākas iespējas to atgūt". Tāpat gadījumos, ja parādnieks ir reāli strādājošs uzņēmums, tad parādus nodokļu administrācijas – gan Latvijas, gan citu valstu, arī atgūst.

Garanča norāda, ka arī kopējā VID administrēto nodokļu parādu summa ir liela, bet reāli piedzenamo parādu īpatsvars ir neliels. Kopš 2016. gada beigām kopējais parādu apjoms sācis samazināties – to nosaka daudzi faktori, ekonomika, paša VID darbība, kā arī salīdzinoši nesen ieviestā vienkāršotā uzņēmumu likvidācija, kas "attīra šo vidi". Tāpat šo gadu laikā ir palielinājies to parādu īpatsvars, kas atzīti par reāli piedzenamiem.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem nepiedzenamie parādi, ir, piemēram, likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai, uzņēmumiem, kuriem ierosināta maksātnespējas lieta, privatizējamiem uzņēmumiem līdz tiesību saistību pieņemšanai, kā arī uzņēmumiem, par kuriem tiesā iesniegti iesniegumi par piedziņu vai sūdzības par nodokļu administrācijas lēmumiem līdz brīdim, kad likumīgā spēkā stājas tiesas spriedums vai lēmums saistībā ar sūdzību.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem piedzenamos parādus veido reāli piedzenamie parādi un reāli nepiedzenamie, proti, parādi, kam iestājies piedziņas noilgums vai arī nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu.

Kopš 2016. gada beigām kopējais parādu apjoms sācis samazināties Santa Garanča

VID dati rāda, ka 2017. gada 1. janvārī kopējie parādi, tostarp, aktuālie parādi jeb tie parādi, kuriem saskaņā ar likumu tiek aprēķināta nokavējuma nauda, apturētie parādi jeb parādi, kuriem tiek pārtraukta nokavējuma naudas aprēķināšana, un termiņa pagarinājumi, bija 1, 36 miljardi eiro

No šīs summas aktuālie parādi bija 969,73 miljoni eiro, no kuriem 9, 5 miljoni eiro bija saskaņā ar normatīvajiem aktiem nepiedzenamie parādi, proti, likvidējamu uzņēmumu parādi līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai, to uzņēmumu parādi, kuriem ierosināta maksātnespējas lieta un privatizējamiem uzņēmumiem līdz tiesību saistību pieņemšanai, bet 960, 23 miljoni eiro bija saskaņā ar normatīvajiem aktiem piedzenamie parādi.

No šiem parādiem 152,6 miljoni eiro bija reāli piedzenamie parādi, bet 807, 63 miljoni eiro – reāli nepiedzenamie, proti, tādi parādi, kuriem iestājies piedziņas noilgums, vai arī nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu. Termiņa pagarinājumi bija piešķirti 57. 1 miljona eiro parādiem. Apturētie parādi, proti tie, parādi, kuriem tiek pārtraukta nokavējuma naudas aprēķināšana, pērnā gada janvāra sākumā bija 333,36 miljoniem eiro.

Pēc VID datiem šā gada 1. februārī kopējie parādi bija 1,29 miljardi eiro, no tiem aktuālie parādi bija 749,77 miljoni eiro, no kuriem 10,11 miljoni eiro bija saskaņā ar normatīvajiem aktiem nepiedzenamie parādi un 739,66 miljoni eiro bija saskaņā ar normatīvajiem aktiem piedzenamie parādi, no kuriem 144,07 miljoni eiro bija reāli piedzenamie parādi, bet 595, 59 miljoni eiro – reāli nepiedzenamie parādi. Termiņa pagarinājumi bija piešķirti 147,58 miljonu eiro parādiem. Apturētie parādi bija 393,55 miljoni eiro.