Ceturtdien notikušajā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Finanšu ministrijas pārstāvju sanāksmē nav panākta vienošanās par nākamā gada valsts budžeta jautājumiem, informēja LPS pārstāve Ilze Mutjanko.
Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokolā ir vairāki jautājumi, kas skar pašvaldību intereses saistībā ar nākamā gada budžetu. Viens no svarīgākajiem šī protokola jautājumiem ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi - LPS jau šogad pieprasa pašvaldību budžetā ieskaitīt 85% no šiem ieņēmumiem.
LPS uzskata, ka ekonomikas izaugsmes posmā ir jānodrošina līdzsvarots nodokļu ieņēmumu pieauguma sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetu. Krīzes gados, ievērojami sarūkot pašvaldību budžetam, būtiski samazinājās arī pašvaldību finanšu iespējas nodrošināt to infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, kas šobrīd prasa rast steidzamus risinājumus, norādīja Mutjanko.
Tāpat LPS neatkāpjas no savas prasības par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojumu, prasot no nākamā gada 1.jnavāra nodrošināt no valsts budžeta finansējumu visu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai, lai atbrīvotu līdzekļus pašvaldību budžetā bērnudārzu rindu jautājuma risināšanai un bērnudārzu pakalpojuma kvalitātes uzlabošanai. LPS arī uzstāj, lai steidzami tiktu sagatavoti grozījumi normatīvajos aktos, kuros būtu precīzi definēts termins "bezmaksas izglītība" un noteikts bezmaksas izglītības pakalpojumu groza saturs.
LPS par smagu jautājumu protokolā uzskata arī sabiedriskā transporta organizācijas jautājumus, jo vietējiem reģionālajiem maršrutiem finansējums nākamgad plānots tikai 73% apmērā. Plānotais finansējums vietējiem reģionālajiem maršrutiem ir par 2,09 miljoniem mazāks nekā šogad, kad tie bija 11,19 miljoni latu. Kā uzskata LPS, pilnībā tiek ignorēti normatīvie akti, kas nosaka, ka valsts dotācijas apjoms sabiedriskajam transportam nosakāms tādā apmērā, lai nodrošinātu reģionu iedzīvotājiem nokļūšanu līdz izglītības iestādēm, ārstniecības iestādēm, darbavietām, valsts un pašvaldību institūcijām to normālajā darba laikā.
Savukārt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums ir jāgroza atbilstoši Eiropas vietējo pašvaldību hartai, pārliecināta ir LPS. Ja sociālās palīdzības pabalsti tiek finansēti no pašvaldību budžeta, pabalstu veidi, apjomi, izmaksas un aprēķināšanas kārtība pašvaldībām jānosaka pašām savos saistošajos noteikumos, kas nozīmē, ka sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums to vairs nenosaka.
Jautājumā par autoceļu finansējumu LPS pieprasa valsts un pašvaldību autoceļu finansēšanas modeli ieviest ar 2013.gadu, paredzot autoceļu finansējumam 2013.gadā piesaistīt 20% no akcīzes nodokļa un visus ieņēmumus no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa vai 2013.gada finansējumu paredzēt vismaz 2011.gada līmenī. Patlaban plānotais 2013.gada finansējums pašvaldību autoceļiem ir faktiski par 10% mazāks nekā šajā gadā.
LPS un Ministru kabineta vienošanās un domstarpību protokolu plānots izskatīt pirmdien, 24.septembrī, speciāli sasauktā Ministru kabineta komitejas sēdē.