Foto: LETA
Šogad pirmajā pusgadā solidaritātes nodoklī iekasēti 14 miljoni eiro, kas par 1,2 miljoniem eiro vairāk, nekā plānots, proti, 12,8 miljoni eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Kopējais nodarbināto skaits, kas sasniedzis valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) maksimālo apmēru - 48 600 eiro gadā -, 2016.gada septiņos mēnešos bija 1374 jeb par 24 personām vairāk nekā 2015.gada attiecīgajā periodā.

FM skaidroja - lai neradītu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, solidaritātes nodokļa nodalīšana no iemaksātajām VSAOI notiek Valsts sociālās apdrošināšanās aģentūrā (VSAA).

Ņemot vērā Solidaritātes nodokļa likuma pārejas noteikumus, 2016.gadā VSAA faktiski samaksāto solidaritātes nodokli par periodu no janvāra līdz jūnijam valsts pamatbudžetā ieskaita līdz 2016.gada 15.oktobrim, savukārt turpmākajos mēnešos valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā VSAA faktiski samaksāto nodokli par pārskata mēnesi pārskaitīs līdz pārskata mēnesim sekojošā trešā mēneša 15.datumam.

2016.gada plānotie ieņēmumi solidaritātes nodokļa kontā ir 23,5 miljoni eiro. Pilnu informāciju par visā 2016.gadā aprēķināto solidaritātes nodokli būs iespējams iegūt 2017.gada martā.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) iepriekš pauda, ka solidaritātes nodokļa ieņēmumi ir ļoti labi, taču par šī nodokļa saglabāšanu vēl tiks diskutēts.

Viņa atzina, ka solidaritātes nodoklī samaksātais liecina, ka ne visi uzņēmēji ir meklējuši veidus, kā šī nodokļa samaksu apiet.

Vaicāta par uzņēmēju organizāciju bažām, ka 2017.gada budžetā nav risināts jautājums par solidaritātes nodokli, Reizniece-Ozola norādīja, ka par šo jautājumu vēl varēs diskutēt 2017.gada budžeta izskatīšanas laikā Saeimā.

Ministre arī informēja, ka FM līdz nākamā gada budžeta apstiprināšanai Saeimā veiks aprēķinus par solidaritātes nodokļa atcelšanas fiskālo ietekmi.

Saeimas pērn atbalstītais Solidaritātes nodokļa likums stājās spēkā šā gada janvārī. Solidaritātes nodokli piemēro darba ņēmēju atalgojuma daļai, kura pārsniedz VSAOI griestus. Tie patlaban ir 48 600 eiro.

Ieviešot šo likumu, tika skaidrots, ka likuma mērķis ir mazināt nodokļu regresivitāti darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem ar augstāku ienākumu līmeni, vienlaikus nodrošinot valsts pamatbudžeta ieņēmumus iedzīvotāju sociālās aizsardzības un nevienlīdzības mazināšanas pieaugošo vajadzību finansēšanai.

Uzņēmēju organizācijas aicinājušas solidaritātes nodokli atcelt. Vairāki uzņēmumi un darba ņēmēji apstrīdējuši solidaritātes nodokļa ieviešanu arī konstitucionālajā tiesā, un Satversmes tiesa ierosinājusi vairākas lietas par atsevišķu Solidaritātes nodokļa likuma normu atbilstību Satversmei.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!