Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likuma mērķis būs nodrošināt valsts aizsargājamu kultūras pieminekļu statusā esošu kulta celtņu kā nacionāli nozīmīgas kultūras mantojuma daļas saglabāšanu nākamajām paaudzēm, iepriekš skaidroja Saeimas Preses dienestā.
Jaunais likums paredzēs, ka Latvijas valsts piedalās sakrālā mantojuma izpētes, tehnisko projektu izstrādes, konservācijas, restaurācijas, remontu un citu atjaunošanas darbu finansēšanā, izveidojot pastāvīgu sakrālā mantojuma finansēšanas programmu gadskārtējā valsts budžeta likumā. Plānots, ka šo programmu kārtējam gadam apstiprinās Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI).
Tāpat likumā plānots noteikt sakrālā mantojuma finansēšanas programmas līdzekļu sadali. Priekšlikumu sakrālā mantojuma objekta iekļaušanai šajā programmā varēs iesniegt Latvijas likumos atzīta reliģiska savienība vai reliģiska organizācija, kura neietilpst nevienā reliģiskā savienībā. Jaunajā regulējumā paredzēts noteikt kritērijus objekta iekļaušanai programmā un finansējuma sadalei.
Plānots, ka VKPAI pieņems lēmumu par finansējuma piešķiršanu programmā iekļautajiem sakrālā mantojuma objektiem, kā arī kontrolēs programmas līdzekļu izlietojumu.
Virkni redakcionāli precizējošus priekšlikumus un ierosinājumus pirms likumprojekta izskatīšanas Saeimā galīgajā lasījumā bija iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Tie guva komisijas deputātu atbalstu.
Likumprojekts paredz Sakrālā mantojuma padomes izveidi. Tās uzdevums būs nodrošināt sadarbību un informācijas apriti starp Kultūras ministriju (KM), VKPAI un reliģiskajām organizācijām. Tieši šīs padomes potenciālais sastāvs raisīja deputātu diskusijas. Komisija lēma, ka padomes sastāvā būs ietilps viens pārstāvis no KM, trīs pārstāvji no VKPAI un pa vienam pārstāvim no reliģiskajām savienībām - baznīcām, kas pieteikušās finansējumam.
Kā liecina KM apkopotā informācija, valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautas 357 baznīcas, tas ir 4,02% no valsts aizsargājamo pieminekļu kopskaita.
Laika posmā no 2013. līdz 2016. gadam valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ir iekļauti 112 sakrālā mantojuma objekti, no tiem 19 kulta celtnes un 93 mākslas pieminekļi.
Iepriekš vēstīts, ka iepriekšējos gadus finanšu avots dievnamiem bija tā saucamās "deputātu kvotas". Ar šo jauno likumu ir plānots šo praksi izbeigt.
Par likumprojektu Saeimai vēl būs jālemj galīgajā lasījumā.
Vēstīts, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmdien sāk skatīt Saeimas deputātu un ministriju priekšlikumus 2018. gada budžetam pirms izskatīšanas Saeimā otrajā lasījumā.
Budžeta komisija nākamā gada valsts budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu galīgajam lasījumam kopumā saņēmusi vairāk nekā 400 priekšlikumu.
Nākamā gada valsts budžeta likumprojektam un vidēja termiņa budžeta ietvara 2018.-2020.gadam likumprojektam kopumā iesniegti vairāk nekā 100 priekšlikumi. Savukārt 28 likumprojektiem, kas saistīti ar valsts budžetu, iesniegti teju 300 priekšlikumi. Saeimas kārtības rullī paredzētās tiesības iesniegt priekšlikumus izmantojušas visas parlamenta frakcijas, kā arī komisijas, deputāti individuāli un arī nozaru ministrijas.
