Piedaloties Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru sanāksmē, finanšu ministre Dana-Reizniece Ozola (ZZS) šodien paudusi atbalstu straujākiem tempiem risinājumu rašanai cīņā ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) neiekasēšanu un krāpniecību.
"Laiks ir nauda. Kamēr spriežam, 50 miljardi eiro Eiropā tiek izkrāpti pārrobežu darījumos, PVN sprauga - 168 miljardi eiro.". Tā savā mikroblogošanas vietnes "Twitter" kontā raksta Reizniece-Ozola. Šie 50 miljardi eiro ir summa, kas katru gadu tiek izkrāpti pārrobežu PVN darījumos, bet 168 miljardi eiro ir Eiropā gada laikā neiekasētais PVN, ministres rakstīto skaidroja viņas padomnieks Arno Pjatkins.
Šodien ministru sanāksmē runāts par cīņu ar PVN neiekasēšanu un Latvijai šajā ziņā ir virkne priekšlikumu. Diskusijas ES valstu ministru starpā ir par tempiem, kādos šos risinājumus ieviest. Nīderlande kā prezidējošā valsts ES uzskata, ka tas ir jādara strauji, un arī Latvija ir ieinteresēta, ka risinājumi tiek ieviesti ātri, stāstīja Pjatkins.
Ministre sanāksmē uzsvērusi, ka būtiski ir paplašināt reversā PVN modeļa ieviešanu un Latvijā jau ir virkne nozaru, kur tas ir devis pozitīvu rezultātu. Tāpat Latvija uzskata, ka ir nepieciešams automātisko sistēmu, kas ļautu visu valstu ieņēmumu dienestiem sekot līdzi darījumiem ar PVN.
"Uzvarēt cīņā ar karuseļshēmām grib visi, bet vienoties ir grūti," novērojumos par sanāksmi dalās Reizniece-Ozola.
Sanāksmes laikā Eiropas Komisija informēja arī par pasākumiem pret naudas legalizāciju un izvairīšanos no nodokļu nomaksas saistībā ar atklātībā nākušajiem tā saucamajiem Panamas dokumentiem. Šobrīd jau 96 valstis ir apņēmušās sākt automātisko informācijas apmaiņu starp nodokļu administrācijām pēc OECD izstrādātā starptautiskā standarta, tomēr atsevišķas valstis, tostarp Panama, to joprojām nav izdarījušas, kā rezultātā pastāv risks, ka nedeklarētie ienākumi var tikt novirzīti uz minētajām valstīm, mazinot automātiskās informācijas apmaiņas pozitīvo efektu cīņā pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas.