Ministre stāstīja, ka viņa 2018. gada plāno turpināt iesāktos darbus, kas saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu, Valsts ieņēmumu dienesta reformu un Eiropas Savienības fondu apguves aktivizēšanu, tomēr viņas ieskatā nākamgad vajadzētu domāt par bezdeficīta vidēja termiņa budžetu, lai mazinātu valsts parādu.

"Patlaban ir ekonomikas izaugsmes periods un šis ir brīdis, kad budžeta deficīts būtu jāmazina. Jau šogad varējām veidot bezdeficīta budžetu, tomēr bija jāizvēlas starp bezdeficīta budžetu vai būtisku resursu novirzīšanu veselības nozarei līdz 2020. gadam, lai nozarē nesekotu finansējuma kritums. Es domāju, ka jebkuram politiskajam spēkam nākamā gada vēlēšanās vajadzētu šo aspektu izcelt kā prioritāti," uzskata finanšu ministre.

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017. gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam tiek prognozēts 0,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā jeb 235 miljoni eiro. Savukārt 2018.gadā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts būs 1% no IKP.

Kā ziņots, premjers Māris Kučinskis (ZZS) ir skeptisks par lielāku budžeta uzkrājumu veidošanu. Politiķis skaidroja, ka bezdeficīta budžeta veidošana nākamgad nozīmētu jostu savilkšanu. Kučinskis uzsvēra, ka plānotais budžeta deficīts ir daudz mazāks nekā pieļaujamais - Latvijai esot iespējams 200 miljonu eiro budžeta deficīts, un tā esot summa, kuru nākamgad tiks pielikta klāt medicīnai.

Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis iepriekš pauda pārliecību, ka valdībai būtu jāsāk domāt par bezdeficīta budžetiem, un tas būtu nākamais uzstādījums valdībai - kādā laika periodā to piedāvāt.