Pērn Rīgas dome suņu turēšanas nodevās iekasējusi 80 tūkstošus eiro, kas ir divarpus reizes vairāk nekā 2015. gadā, liecina Mājokļu un vides departamenta dati.
Rīgas pašvaldībā suņu turēšanas nodeva ir jāmaksā kopš 1996. gada. Pirmajā gadā Rīgas dome šādi iekasēja 114 043 eiro, bet turpmāk ik gadu ieņēmumi kritās. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta dati liecina, ka 2015. gadā pašvaldība no suņu saimniekiem iekasēja 22 753 eiro, bet 2016. gadā – 28 148 eiro.
Pērnā gada janvārī spēkā stājās Rīgas domes saistošie noteikumi par suņa reģistrācijas kārtības uzraudzību un kontroli, kas paredzēja, ka sunim sasniedzot sešu mēnešu vecumu, saimniekam katru gadu līdz 1. martam ir jāsamaksā nodeva. Kontroli uzņēmās Rīgas pašvaldības policija un Rīgas domes Administratīvās inspekcijas amatpersonas.
Pēc noteikumu stāšanās spēkā pašvaldības ieņēmumi no suņu saimniekiem auga, 2017. gadā kopumā sasniedzot 80 672 eiro. Salīdzinot ar 2015. gadu, ieņēmumi auguši par 254%.
Taču ieņēmumi tik un tā neatbilst summai, ko pašvaldībai vajadzētu iekasēt no suņu saimniekiem. Proti, šā gada 26. februārī Rīgā reģistrēti 29 209 suņi. Ja pieņem, ka par katru suni saimnieki samaksātu pusi no nodevas apmēra, pašvaldības ieņēmumi būtu 146 045 eiro, skaidro Mājokļu un vides departaments.
Suņa turēšanas nodeva no šā gada 1. janvāra ir noteikta 10 eiro apmērā. No suņa turēšanas nodevas ir atbrīvotas personas ar pirmās un otrās grupas invaliditāti, personas ar trešās grupas redzes vai dzirdes invaliditāti, kā arī pašvaldības iestādes, kurās audzē dienesta suņus. Savukārt 50% nodevas atlaidi piemēro pensionāriem, kā arī sterilizētu suņu īpašniekiem.
