Par to Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kura pērn bija atbildīgā par NĪN likuma grozījumu sagatavošanu, otrdien sūrojās denacionalizēto namu īpašnieki.
SIA "Artilērijas 22" valdes priekšsēdētāja Lora Kukaine deputātiem stāsta, ka par viņas apsaimniekoto īpašumu piestādītā NĪN rēķina summa pieaugusi vairākkārt – pērn kopējā nodokļa summa bijusi 2300 lati, bet šogad – jau 9400 eiro. Visi namīpašumā esošie dzīvokļi esot izīrēti, taču to reģistrēšana Zemesgrāmatā izmaksājot vismaz 100 eiro par vienu līgumu – 85 eiro jāmaksā notāram, bet vēl 15 eiro – nodevā par līguma reģistrēšanu.
Ņemot vērā to, ka daļa īrnieku denacionalizētajā namā dzīvo jau kopš padomju laikiem un, pamatojoties uz vēl PSRS laikā noslēgtajiem līgumiem, īrnieki visiem spēkiem mēģinot izvairīties gan no jaunu līgumu slēgšanas ar namīpašnieku, gan no līgumu reģistrēšanas zemesgrāmatā.
Simtos procentu mērāms NĪN pieaugums nepatīkami pārsteidzis arī namīpašnieci Aiju Krištopāni, kurai piederošā dzīvojamā namā nodokļa apmērs, kas jāiekļauj īrniekiem piestādāmajos rēķinos, pieaudzis par 328%, sasniedzot 29 centus par kvadrātmetru.
Krištopāne tāpat kā Kukaine uzsver, ka īrnieki, kas denacionalizētajos namos mīt kopš padomju laikiem, nevēlas slēgt jaunus līgumus. Viņasprāt, ir jādomā par to, kā īres līgumu reģistrāciju kādā vienotā reģistrā padarīt par obligātu, jo patlaban namīpašnieki bieži saskaras ar situācijām, kad bez viņu ziņas mājokļos tiek piedeklarēti jauni iedzīvotāji vai parādu piedzinēji, cenšoties piedzīt no īrniekiem parādus, piedziņu vērš pret izīrēto mitekli.
"Delfi" jau vēstīja, ka diskusijas par iespējām pamudināt bankas izīrēt tām piederošos dzīvokļus un mājas noritēja vairākus gadus. Pērn, lemjot par 2014.gada valsts budžeta pieņemšanu, Saeima pēc uzstājīgas Nacionālās apvienības un to pārstāvošā politiķa Imanta Parādnieka prasības NĪN likumā noteica, ka par neizīrētiem mājokļiem ir jāmaksā 1,5% liels NĪN, kas vairāk nekā septiņas reizes pārsniedz 0,2% lielo nodokli, kāds ir jāmaksā par caurmēra mājokli. Likumā arīdzan tika noteikts, ka, lai pierādītu, ka mājoklis ir izīrēts, īres līgums ir jāreģistrē zemesgrāmatā.
Galvenie šādu grozījumu aizstāvji – Parādnieks un Igors Pimenovs (SC) vēl arvien uzskata, ka iecere ir pareiza. "Mums nebija nolūka stumt jūs tajās grūtībās, ko jūs tagad piedzīvojat," otrdien Budžeta komisijas sēdē uzsvēra Pimenovs.
Tikmēr Finanšu ministrija atzīst, ka tagad, kad pašvaldības sākušas izsūtīt NĪN rēķinus par 2014.gadu, arī ministrija saņem ārkārtīgi daudz jautājumu par to, kā piemērojama norma par neizīrēto mājokļu aplikšanu ar paaugstinātu nodokļa likmi.
