Foto: AFP/Scanpix

Saskaņā ar jaunāko novērtējumu Latvija kopumā iekšējā un starptautiskajos finanšu tirgos šogad varētu aizņemties līdz pat aptuveni 1,1 miljardam latu, portālam "Delfi" apliecināja Finanšu ministrijā. Arī premjers Valdis Dombrovskis (V) apliecina, ka būs nepieciešama jauna aizņemšanās, jo jāuzkrāj pietiekami daudz līdzekļu kārtējās starptautiskā aizdevuma daļas atdošanai 2014.gadā.

Saskaņā ar Valsts kases operatīvajiem datiem 2012.gada beigās centrālās valdības parāds nominālvērtībā sasniedza 5,527 miljardus latu jeb 36% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt šā gada budžetā uz gada beigām maksimālais centrālās valdības parāda apjoms pēc nomināla ir noteikts 6,9 miljardu latu apmērā jeb 42% no prognozētā IKP.

Tas nozīmē, ka valdība paredzējusi "manevra iespējas" valsts parāda pieaugumam par 1,4 miljardiem latu.

Šogad iespējamo valsts parāda pieaugumu FM skaidro ar nepieciešamību uzkrāt līdzekļus, lai savlaicīgi sagatavotos 2014.gada sākumā no Eiropas Komisijas saņemtā aizņēmuma atmaksai. To, ka "jaunas aizņemšanās varbūtība ir ļoti liela", intervijā portālam "Delfi" apstiprināja arī premjers.

Valdības vadītājs atzina, ka 2014. un 2015.gadā valstij katru gadu būs jāatmaksā vairāk nekā miljarda latu parāds un, visticamāk, daļa no šīs summas tiks meklēta jau laikus šogad.

Pēc esošā starptautiskā aizdevuma atdošanas grafika Latvijai 2014.gadā Eiropas Komisijai vien ir jāatmaksā 702,8 miljoni latu, bet 2015.gadā - vēl 843,8 miljoni lati, ka arī paralēli jāapkalpo citas parādsaistības. Savukārt 2015.gadā Latvijai arī Pasaules Bankai būs jāatmaksā 42,4 miljoni latu, bet visas saistības ar aizdevējiem plānots nokārtot līdz 2025.gadam.

FM gan uzsver, ka reālais aizņemšanās apjoms un līdz ar to arī sagaidāmais valsts parāda līmenis 2013.gadā tiks pakārtots aktuālai finansēšanas nepieciešamībai, kuru var ietekmēt valsts budžeta izpildes rādītāji, izsniedzamie valsts aizdevumi un citas finansējamās plūsmas Valsts kases kontos. Tāpat zināmas korekcijas var ieviest arī iespējamie ieņēmumi no valsts aktīvu pārdošanas.

Pēc premjera teiktā, iespējamā valsts uzņēmumu pārdošanai svarīgi gan būšot nosacījumi, cik labs būs piedāvājums. Tomēr esot divi uzņēmumi, kuriem investori tiekot meklēti "aktīvāk" - tie ir "Citadeles banka" un "airBaltic". "Interesenti ir, sarunas par šiem jautājumiem notiek. Ja būs labs piedāvājums, mēs virzīsimies uz priekšu," lakonisks bija premjers.

Finanšu ministrija arī norāda, ka valsts parāda pieaugums 2013.gadā novērtēts, ņemot vērā ne tikai maksimāli iespējamo aizņemšanās apjomu, bet arī papildinājumus centrālās valdības parāda uzskaites metodoloģijā, kuri akurāt stājusies spēkā no šā gada 1.janvārī. Šogad tiekot paplašināta centrālās valdības parāda definīcija atbilstoši Eiropas Kopienas normatīvajos aktos noteiktajam, piemēram, centrālās valdības parādā tiek iekļauti Valsts kases klientu norēķinu kontos esošie līdzekļi, Valsts kasē izvietotie depozīti un garantiju depozīti, kas netiek konsolidēti centrālās valdības līmenī.

Jau ziņots, ka pērnā gada nogalē Valsts kase atmaksāja visu Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevuma atlikušo pamatsummu 493,3 miljonu latu apmērā.

Pirmstermiņa aizdevuma atmaksai tika izmantota daļa no obligāciju emisijā iegūtajiem resursiem 1,25 miljarda ASV dolāru (678,8 miljonu latu) apmērā, kurus Valsts kase saņēma 12. decembrī. Tādējādi valsts ir nokārtojusi visas saistības ar SVF. 2011.gada nogalē oficiāli tika noslēgta trīs gadus ilgusī starptautiskā aizdevuma programma ar Latviju.

Pēc Latvijas valdības lūguma saņemšanas, par finanšu atbalsta sniegšanu 2008.gada nogalē vienojās Eiropas Komisija, Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, vairākas Ziemeļvalstis - Dānija, Zviedrija, Somija, Igaunija, Norvēģija, kā arī Čehija un Polija.

Latvijai tika piešķirti 7,5 miljardi eiro (5,25 miljardi latu), no kuriem līdz programmas beigām tika izmantoti 4,4 miljardi eiro (3,08 miljardi latu).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!