Sarunas par pensijām vēl tiks turpinātas, šodien medijiem pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Viņa atzina, ka valdība šodien nevarēja pieņemt lēmumu par Labklājības ministrijas (LM) rosinātajiem grozījumiem likumā "Par valsts pensijām", tāpēc tika lemts šo jautājumu skatīt 2016.gada valsts budžeta izstrādes gaitā.
Viņa pauda izpratni par labklājības ministra Ulda Auguļa (ZZS) vēlmi skatīt šo jautājumu, taču ministri šodien nebija gatavi izvērtēt vienas ministrijas nākamā gada budžeta pieprasījumu. "Nevēlamies, lai ministri viens pēc otra nāk ar pieprasījumiem, par ko Ministru kabinetam jālemj atsevišķi," uzsvēra Ministru prezidente.
Valdības vadītāja informēja, ka šā gada jūnija sākumā notiks ministru seminārs, uz kuru visi ministri aicināti iesniegt savus nākamā gada budžeta pieprasījumus. Tāpat seminārā tiks spriests par budžeta ieņēmumu palielināšanas iespējām.
"Apzināmies, ka pensijas ir mazas, un nevaru pateikt, ka noteikti nelemsim par pensijām. Ir varianti [kā lemt par pensiju palielināšanu]. Tāpēc gribam pēc iespējas ātrāk sākt diskusijas par nākamā gada budžetu, lai sabiedrībai būtu skaidrs, ko sagaidīt," uzsvēra Straujuma.
Jau rakstīts, ka valdība šodien vienojās LM izstrādātos grozījumus likumā "Par valsts pensijām" skatīt 2016.gada valsts budžeta izstrādes gaitā.
Finanšu ministrs Jānis Reirs žurnālistiem skaidroja, ka patlaban nebūtu godīgi vienai ministrijai piešķirt līdzekļus, jo ir jāsagaida arī citu ministriju pieteikumi jaunajām politikas iniciatīvām. Turklāt patlaban nevarot izdarīt grozījumus budžetā - to varēs darīt vasarā, grozot vidēja termiņa budžetu. "Pārējām nozarēm arī vajag finansējumu," teica Reirs.
Savukārt labklājības ministrs pēc sēdes atzina, ka bija ļoti svarīgi šo jautājumu sakārtot jau tagad. Viņš arī pauda cerību, ka augusta-septembra diskusijas budžeta kontekstā būs saprātīgas. Vienlaikus gan ministrs atzina, ka ir saprotams, kādā situācijā var būt nākamais un turpmāko gadu budžeti, tomēr ministrija arī turpmākajās sarunās mēģinās pārliecināt, ka nepieciešamas izmaiņas pensiju aprēķināšanā.
Jautāts par iespējamiem pensionāru protestiem, Augulis atbildēja, ka par to, kādas būs viņu darbības, lems paši pensionāri.
Valdība gan atbalstīja grozījumu daļu, kas attiecas uz Satversmes tiesas sprieduma pildīšanu. Proti, atbilstoši šim spriedumam pilnveidot invaliditātes pensijas pārrēķināšanas kārtību personām, kuras pēc invaliditātes pensijas piešķiršanas veikušas sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai.
Grozījumi paredz turpmāk izslēgt iespēju pensiju aprēķināšanā piemērot negatīvus kapitāla indeksus, šādi novēršot iespējamas negatīvas sekas nākotnes pensionāriem.
Kā skaidro LM, pensijas apmēru ietekmē no konkrētas personas atkarīgi apstākļi, proti, veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, darba stāžs un pensionēšanās vecums, kā arī no iedzīvotāja neatkarīgs rādītājs - iepriekšējā gada kapitāla indekss, kas katru gadu mainās un pensijas aprēķināšanā tiek piemērots tikai vienu reizi.
Vecuma pensijas aprēķināšanā izmanto kapitāla indeksus par iepriekšējiem gadiem līdz pensijas piešķiršanas gadam. Ekonomiskās un finanšu krīzes izraisītais sociālo iemaksu veicēju skaita un algu samazinājums šos indeksus attiecīgajos gados ir ietekmējis negatīvi.
LM uzsver - lai novērstu gan krīzes radītās sekas, gan mazinātu nabadzību, nepieciešams novērst, ka pensijas kapitāla apmērs ir tik ļoti atkarīgs no kapitāla indeksa. Tādēļ izstrādātie grozījumi paredz, ka turpmāk šis indekss pensiju aprēķinā nedrīkstēs būt mazāks par skaitli "1".
Vienlaikus likuma pārejas noteikumi tiek papildināti ar jaunu punktu, kas paredz laikposmā līdz 2018.gadam veikt pensiju pārrēķināšanu - pārskatīt pensijas apmēru tām personām, kurām, aprēķinot pensiju, pensijas kapitāla noteikšanā ņemti vērā negatīvi kapitāla indeksi. Tomēr starpība par iepriekšējo periodu, kad pensija aprēķināta, ņemot vērā negatīvus kapitāla indeksus, netiks izmaksāta.
Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem uz šā gada 1.janvāri negatīvie pensijas kapitāla indeksi pensiju aprēķinā ņemti vērā 106 526 personām, no kurām 95 850 personas ir vecuma pensijas saņēmējas, 9729 personas ir apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējas, bet 947 personas ir izdienas pensijas saņēmējas.
Ekonomiskās izaugsmes gados no 1997.gada līdz 2008.gadam šis indekss bija pozitīvs jeb sasniedza vai pārsniedza skaitli viens. Savukārt finanšu krīzes gados no 2009.gada līdz 2011.gadam tas saruka zem "1". No 2012.gada līdz 2014.gadam indekss atkal bija pozitīvs.
