Pēdējie notikumi Eiropā un pasaulē liecinot par nepieciešamību būt gatavībā atbilstoši reaģēt uz ārējās vides radītajiem riskiem un apdraudējumu nacionālajai drošībai, pirmdien uzrunā pēc 2016. gada Valsts budžeta 2. lasījuma sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Valdības vadītāja izteica pateicību Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas vēlētājiem un iedzīvotājiem par kopīgo izpratni par nepieciešamību stiprināt drošību valstī, valsts robežu fizisko un simbolisko aizsardzību, kā arī sociālo drošību.
"Visa pasaule šobrīd žonglē uz miera un nemiera virves, līdzsvaru meklējot. Šķiet, viens no lielākajiem jautājumiem, kas uztrauc cilvēku prātus, ir drošība. Nākotne. Pastāvēšana. Arī Latvijā pats galvenais ir noturēt veselīgu, saprātīgu balansu. Jebkuri trauksmes laiki pasaules vēsturē ir izmantoti, lai musinātu cilvēku prātus," Saeimas deputātiem teikusi Straujuma.
Viņa uzsvērusi, ka Latvijai esot izdevies noturēties līdzsvarā, kā arī paudusi ticību, ka Latvijas 98. pastāvēšanas gadā un turpmāk tā "ies uz priekšu". "Ar attīstības degsmi, un ar mierīgu pārliecību. Faktiski citu iespēju mums nav, ja vēlamies pastāvēt ilgi," sacījusi valdības vadītāja.
"Šodien mēs esam jauna Latvijas darba cēliena priekšā. Mēs visi kopā esam sagatavojuši to finanšu darba plānu, ar kuru varam attīstīt prioritāras nepieciešamības ar izpratni par būtiskāko," tā Straujuma. Viņa norādījusi, ka tas ir ikviena Latvijas iedzīvotāja budžets un tajā esot darīts viss iespējamais, "lai esošajos ekonomiskajos apstākļos mēs sabalansētu dažādu sabiedrības grupu intereses, un lai mazinātu nevienlīdzību iedzīvotāju ienākumos".
Papildus līdzekļi ieguldīti aizsardzībā un iekšējā drošībā. Vēl papildus deviņi miljoni ieguldīti izglītībā, bet papildus desmit miljoni ir novirzīti veselībai. Papildus līdzekļi ir piešķirti arī policistiem un ugunsdzēsējiem, sacījusi Ministru prezidente.
Viņa klātesošajiem atgādināja, ka budžeta pieņemšanas laikā notikušas regulāras konstruktīvas un arī emocionālas diskusijas ar sadarbības un sociālajiem partneriem. Straujuma paudusi pārliecību, ka darbs pie 2017. gada valsts budžeta jāsāk jau decembrī un janvārī, iesaistot katrā no nozarēm partneru redzējumu un idejas.
Straujuma vērtējusi, ka valdība budžeta veidošanā strādājusi atbildīgi, norādot, ka kritika bijusi gan veselīga un uz labākiem rezultātiem rosinoša, gan arī pašmērķīga. "Tomēr varu apliecināt, ka esam ar jūsu, visa parlamenta, aktīvu iesaistīšanos, darījuši to labāko iespējamo, rēķinoties ar ārējiem izaicinājumiem, ar kuriem Latvijai būs jāsaskaras tuvākajos gados," sacījusi premjerministre, izsakot pateicības visiem, kas iesaistījies budžeta veidošanas procesā un vēlot izturību "nākamajā Latvijas darba cēlienā".
