Foto: PantherMedia/Scanpix
Solidaritātes nodokli nevis atcels, bet transformēs, novirzot to sociālajai apdrošināšanai un veselības aprūpes finansēšanai, paredz valdībā atbalstu guvušais likumprojekts.

Vēstīts, ka Solidaritātes nodokļa likums stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī. Tas paredz, ka personām, kuru atalgojums pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu (VSAOI) "griestus" – 52,4 tūkstošus eiro 2017. gadā – maksā solidaritātes nodokli.

Solidaritātes nodokļa likme ir līdzvērtīga VSAOI – pašlaik vispārējā gadījumā kopējā likme ir 34,09%, no kuras 23,59% maksā darba devējs, bet 10,5% – darba ņēmējs. Atšķirībā no speciālajos budžetos ieskaitāmajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām solidaritātes nodokļa ieņēmumus ieskaita valsts pamatbudžetā.

Lai gan sākotnēji nodokļu reforma paredzēja solidaritātes nodokli atcelt, valdošā koalīcija, lai nodrošinātu veselības aprūpes finansēšanai nepieciešamos līdzekļus, vienojās to transformēt.

Tādējādi likumprojekts paredz, ka solidaritātes nodoklis viena procentpunkta apmērā tiks novirzīts veselības aprūpes finansēšanai, sešu procentpunktu apmērā 2. pensiju līmenim vai, ja persona nav fondēto pensiju shēmas dalībniece, – personas izvēlētajā 3. pensiju plānā un četrus procentpunktu apmērā nodokļa maksātāja izvēlētajā 3. pensiju plānā.

Bez tam tiek paredzēts, ka solidaritātes nodoklis 10,5 procentpunktu apmērā tiks ieskaitīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadales kontā, no kura to sadalīs valsts budžetā un darba ņēmēja deklarētās dzīvesvietas pašvaldību budžetos.

Atlikusī nodokļa ieņēmumu daļa tiks novirzīta novirzīti sociālajā budžetā mazo pensiju saņēmējiem.

Grozījumos ietvertās izmaiņas paredz maijā apstiprinātās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018. – 2021. gadam. Par grozījumiem vēl būs jālemj Saeimai.

Ziņots, ka darbaspēka nodokļu un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformu nākamgad valsts budžetā plānots kompensēt ar dažādiem pasākumiem 292,3 miljonu eiro apmērā, tostarp 88,9 miljoni eiro tiks gūti, palielinot dažādus nodokļus, liecina FM aprēķini.

Lielākos papildu līdzekļus 2018. gadā plānots gūt, palielinot akcīzes nodokli naftas produktiem – 28,9 miljonus eiro. Palielinot akcīzi alkoholiskajiem dzērieniem, budžetā papildus tiks gūti 10,4 miljoni eiro, bet IIN nodokļa attaisnoto izdevumu ierobežošana radīs papildu 9,4 miljonus eiro ik gadu turpmākos trīs gadus.

Vēl 8,3 miljonus eiro plānots gūt, palielinot azartspēļu nodokļa likmi spēļu automātiem un galdiem par 30%.

Ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu vidū lielākā ietekme sagaidāma no reversā PVN paplašināšanas – atļaujot šo kārtību izmantot arī būvmateriālu, sadzīves tehnikas un metālizstrādājumu nozarē, budžetā turpmākos trīs gadus plānots gūt papildu 61,8 miljonus eiro ik gadu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!