No nākamā gada uzņēmumu valdes locekļiem būs noteikta personiska atbildība par nodokļu parādiem, trešdien lēma Saeima.
Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredz, ka, izpildoties vairākiem nosacījumiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs pieprasīt valdes loceklim segt uzņēmuma nokavēto nodokļu maksājumu saistības.
"Juridiskās personas valdes locekļi nereti pret savu amata pienākumu izpildi neizturas kā krietni un rūpīgi saimnieki," skaidro Finanšu ministrija (FM).
Lai uzsāktu procesu par uzņēmuma nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu no valdes locekļa, VID būs pienākums konstatēt, ka ir izpildīti vairāki kritēriji, tostarp nokavēto nodokļu maksājumu summai jāpārsniedz 50 minimālās mēnešalgas, kas nākamgad veidos 18 tūkstošus eiro. Tāpat lēmumam par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir jābūt paziņotam juridiskai personai, nepieciešams akts par piedziņas neiespējamību, kā arī nepieciešams konstatēt, ka pēc nodokļu parāda izveidošanās juridiskā persona ir atsavinājusi aktīvus tādai personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas jēdzienam Maksātnespējas likumā izpratnē. Jākonstatē arī tas, ka uzņēmums nav izpildījis Maksātnespējas likumā noteikto pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.
Pret normu asi iebilst uzņēmēji, norādot, ka tā ir pretrunā ar Satversmi, turklāt mehānisms esot viegli apejams, ieceļot uzņēmumu valdē trešās personas, piemēram, kādu bezpajumtnieku vai trešo valstu pilsoņus. Atbalstot šo normu, budžeta ieņēmumi samazināsies, prognozē Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
To, ka regulējums var nonākt pretrunā ar vairākiem Satversmes pantiem, atzīst arī Saeimas Juridiskais birojs.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem šā gada 1.novembrī 24 293 juridiskām personām jeb 45% no kopējā juridisko personu aktuālo nodokļu parādnieka skaita ir piešķirts nodokļu uzskaites statuss "bez mantas" - tām nav mantas un naudas līdzekļi, uz kuriem vērst piedziņu.
