2018. gada budžeta ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 8,95 miljardu eiro apmērā, paredz likumprojekts.
Salīdzinot ar 2017. gada prognozētajiem ieņēmumiem, nākamgad budžeta ieņēmumi būs par 684 miljoniem eiro lielāki, savukārt izdevumi augs par 583 miljoniem eiro.
Maksimālais valsts parāds 2018. gada beigās plānots 10,25 miljardu eiro apmērā, iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze 2018. gadam noteikta 28,359 miljardu eiro apmērā.
Nākamgad pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts būs 1% no IKP, taču pie nemainīgas politikas scenārija tas tiek prognozēts 0,8% no IKP.
Finanšu ministrija (FM) paredz, ka IKP 2018. gadā palielināsies par 3,4% un tad 2019. un 2020.gadā pieaugums nostabilizēsies 3,2% līmenī, kas ir tuvu ekonomikas izaugsmes potenciālam.
Prioritārie virzieni nākamā gada valsts budžetā ir – aizsardzība, veselība, demogrāfija un autoceļu uzturēšanai.
Vēstīts, ka septembrī valdība vienojās par 2018. gada valsts budžeta papildu finansējumu prioritātēm. Vislielāko papildu finansējumu nākamgad saņems Veselības ministrija (VM).
2018. gadā paredzēti papildus vairāk nekā 200 miljoni eiro veselībai, 25 miljoni eiro ceļiem un 120 miljoni citiem prioritārajiem pasākumiem, tostarp trešā bērna politikai 28,2 miljoni eiro, tāpat rasti arī 11,7 miljoni eiro iekšējās drošības paaugstināšanai.
Tāpat paredzēti 8,4 miljoni eiro sociālo programmu stiprināšanai, tostarp atbalstam audžuģimenēm, četri miljoni eiro mājokļa programmas turpināšanai, 4,2 miljoni eiro kultūras jomas attīstībai, 3,7 miljonie eiro augstākās izglītības pedagogu atlīdzības paaugstināšanai un 5,7 miljoni eiro samazinātas PVN likmes Latvijā raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām ieviešanai.
Kopumā fiskālā telpa nākamgad būs – 120 miljoni eiro, 2019. gadā – 101 miljons eiro un 2020. gadā vairāk nekā 260 miljoni eiro. 2020. gadā 144 miljoni eiro no fiskālās telpas jau iezīmēti veselībai.
Tāpat FM prognozējusi, ka, atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%, bet 2018. gadā būs 3,4% līmenī.
Līdz ar straujāku ekonomikas izaugsmi straujāks kļūs arī darba samaksas pieaugums, ko ietekmēs arī sarūkošie darbaspēka resursi.
