atvijas Pašvaldību savienība (LPS) aicināja noteikt, ka pašvaldību budžetos 2013.gadā nonāk 85% no IIN ieņēmumiem, savukārt Finanšu ministrija (FM) uzskatīja, ka jāsaglabā pašreizējais IIN ieņēmumu sadalījums, proti, 80% nonāk pašvaldību budžetos, bet 20% ‒ valsts budžetā.

LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis komitejas sēdē pauda bažas, ka valsts pārnes uz pašvaldību budžetiem dažādu pasākumu finansēšanu, neparedzot atbilstošus ienākumus. Viņš norādīja, ka arī nākamgad paredzētais darbaspēka nodokļu samazinājums faktiski tiks īstenots uz pašvaldību budžetu rēķina. Iepriekš valdībai lemjot par IIN samazinājumu tuvākajos gados, bija paredzēts, ka pašvaldībām būs kompensējoši pasākumi, tomēr tādu nav.

FM gan palika pie iepriekšējās nostājas, ka IIN ieņēmumu proporcija starp pašvaldību un valsts budžetiem nākamgad nav jāmaina.

Valdība un pašvaldības kopsaucēju neatrada arī vairākos citos būtiskos jautājumos. Tostarp vienošanās netika panākta par garantētā minimālā ienākuma pabalstiem. Jaunsleinis sacīja, ka pirmskrīzes periodā trūcīgo personu skaits bija aptuveni 70 tūkstoši, taču krīzes laikā tas pieauga līdz 200 tūkstošiem. Trūcīgo skaits pašlaik nav sarucis līdz pirmskrīzes periodam – šādu cilvēku skaits ir aptuveni 134 tūkstoši.

LPS lūdza no valsts budžeta līdzfinansēt izmaksātos garantētā minimālā ienākuma pabalstus 50% apmērā līdz nākamā gada 1.jūlijam, uzskatot, ka pašreizējā situācijā sociālās drošības stratēģijas pasākumus valsts nedrīkst pārtraukt un pārlikt visu atbildību tikai uz pašvaldību pleciem.

Valdības pārstāvji savukārt norādīja, ka 2013.gadā paredzēts saglabāt līdzšinējo sociālās palīdzības sistēmu un turpināt sniegt iedzīvotājiem nepieciešamo atbalstu, kā arī saglabāt pirms Sociālās drošības tīkla stratēģijas īstenošanas sākšanas noteikto sociālās palīdzības pabalstu finansēšanas principu, pabalstus pilnībā finansējot no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Tāpat valdības un pašvaldību vienošanās un domstarpību protokolā netika fiksēts pirmsskolas pedagogu atalgojuma jautājums. Ņemot vērā, ka līdz ar grozījumiem Vispārējās izglītības likumā noteikts pienākums nodrošināt vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītības iestādēm bērniem no pusotra gada vecuma, bet attiecīgs finansējums normas īstenošanai pašvaldībām netika piešķirts, LPS prasa no nākamā gada 1.janvāra nodrošināt no valsts budžeta finansējumu visu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai, lai atbrīvotu līdzekļus pašvaldību budžetā bērnudārzu rindu jautājuma risināšanai un bērnudārzu pakalpojuma kvalitātes uzlabošanai.

Valdības pozīcija savukārt paredz, ka valsts finansējums pirmsskolas izglītības iestāžu darba samaksai pedagogiem, kas izglīto bērnus no pusotra gada vecuma, nerisina bērnudārzu pieejamības problēmas. Ministru kabinets norāda, ka nav mehānisma, lai valdība, šo mērķdotāciju piešķirot, nodrošinātos, ka nauda, kas atbrīvojas pašvaldībām, tiks novirzīta bērnudārzu rindu samazināšanai. Turklāt pašvaldības bija tās, kas iebilda pret principu "nauda seko bērnam", argumentējot, ka tā būtu konkurence ar privātajiem bērnudārziem.

Tāpat vienošanās netika panākta par mērķdotāciju pašvaldību autoceļiem 2013.gadam. LPS prasa šim mērķim nākamgad atvēlēt 26,3 miljonus latu. LPS rosināja jau nākamgad ieviest valsts un pašvaldību autoceļu finansēšanas modeli, kas paredz autoceļu finansējumam 2013.gadā piesaistīt 20% no akcīzes nodokļa un visus ieņēmumus no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa. Savukārt, ja finansiāli nav iespējama valsts un pašvaldību finansēšanas modeļa ieviešana, ņemot vērā apstākli, ka 2013.gadā kopējais Eiropas Savienības un valsts finansējums valsts un pašvaldību autoceļiem un ielām samazināsies par 13,7% jeb 22 miljoniem latu, LPS kā alternatīvu priekšlikumu piedāvāja valsts autoceļu fonda programmā līdzekļus paredzēt vismaz 2011.gada faktiskā finansējuma līmenī, proti, nākamgad programmas bāzi palielināt vismaz par 11 miljoniem latu, piešķirot papildu 5,5 miljonus latu valsts un pašvaldību autoceļiem.

Valdība savukārt, atsaucoties uz iepriekš pieņemto lēmumu, paziņoja, ka jautājums par autoceļu finansēšanas modeli tiks izskatīts tikai 2014.gada valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā.

Par finansējumu reģionālajiem pasažieru pārvadājumiem Jaunsleinis sacīja, ka nākamgad paredzētais finansējums būs par aptuveni diviem miljoniem latu mazāks nekā šogad. Satiksmes ministrijas pārstāvji uzsvēra, ka ar pieejamo finansējumu tiks nodrošināts tāds pasažieru pārvadājumu maršrutu tīkls, kāds ir šogad, un tas nenovedīs pie samazinājumiem. Jaunsleinis lūdza valdību protokollēmumā norādīt, ka gadījumā, ja tas tomēr notiks, šis jautājums tiks izskatīts valdībā.

Pašvaldības arī aicināja nākamgad dienā vienam izglītojamam pirmās klases skolēnam no valsts budžeta paredzēt finansējumu viena lata apmērā pašreizējo 80 santīmu vietā. Ministru kabineta komitejas sēdē tika nolemts, ka tas tiks izvērtēts, saņemot LPS aprēķinus.

LPS arī rosināja, ka, zemes reformai beidzoties, bezsaimnieka mantai jānonāk vietējās pašvaldības rīcībā, nododot to bez maksas valsts pārvaldes institūcijai, ja tā to savlaicīgi pieprasa. Jaunsleinis atzina, ka patlaban daudzos gadījumos, izejot garu procesu, bezsaimnieka manta vienalga nonāk pie pašvaldībām. Valdība un pašvaldības vienojās, ka gadījumos, ja neviena valsts institūcija nepieteiksies uz mantu, tā vienkāršā veidā nonāks pašvaldībā. Tieslietu ministrijai kopā ar Finanšu ministriju uzdots līdz nākamā gada 1.aprīlim sagatavot priekšlikumus, kā šo procesu vienkāršot.

Ministru kabineta komiteja pirmdien atbalstīja valdības un pašvaldību vienošanās un domstarpību protokolu, taču sarunas par strīdīgajiem jautājumiem vēl turpināsies LPS domes sēdē trešdien, 26.septembrī. Jaunsleinis pēc komitejas sēdes žurnālistiem teica, ka sarunas domes sēdē būs smagas. Viņš sacīja, ka šogad domstarpību ar valdību ir pat vairāk nekā krīzes laikā.

Valdības un pašvaldību vienošanās un domstarpību protokols ik gadu tiek pievienots valsts budžeta projektam, valdībai to iesniedzot Saeimā.

Valdība otrdien, 25.septembrī, plāno pieņemt lēmumu par 2013.gada valsts budžeta projekta virzīšanu izskatīšanai parlamentā. Finanšu ministrs Andris Vilks budžeta projektu Saeimā iesniegs piektdien, 28.septembrī.