2017. gada valsts budžets ir solījumu pildīšanas budžets, tā Saeimas deputātiem norādīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Trešdien uz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdi bija uzaicināta finanšu ministre Reizniece-Ozola, lai informētu deputātus par 2017. gada valsts budžeta izstrādes gaitu, kuru plānots 13. oktobrī apstiprināt Ministru kabinetā (MK), savukārt 14. oktobrī iesniegt Saeimā un 23. novembrī pieņemt galīgajā lasījumā.
Nākamā gada budžetu finanšu ministre sauc par "solījumu pildīšanas budžetu", Finanšu ministrijas (FM) ieskatā tajā nav netiek paaugstināti būtiskie nodokļi un tajā tiek rasts risinājums papildu finansējumam ieilgušu problēmu risināšanai veselībā, izglītībā, drošībā, kā arī tieslietās. "Manuprāt, budžeta izdevumi, ko valdība ir apstiprinājusi, gana labi atspoguļo prioritātes," pauda finanšu ministre.
Reizniece-Ozola iezīmēja būtiskākos MK apstiprinātos priekšlikumus, kuriem ir augsta fiskālā ietekme uz nākamā gada budžetu. Piemēram, ēnu ekonomikas apkarošana nākamgad varētu budžetam dot 12 miljonus eiro, izmaiņas dabas resursu nodoklī – 9,1 miljonu eiro.
Plānots, ka nākamajos gados paaugstināsies kopbudžeta nodokļu ienākumi un pašvaldību nodokļu ieņēmumi.
Nākamgad valdības prioritārajiem pasākumiem būs pieejams 144,1 miljons eiro. 2017. gadā vislielākais papildu finansējums plānots Izglītības zinātnes ministrijai – 32,4 miljonu eiro apmērā, Veselības ministrijai – 66,8 miljonu eiro apmērā un Iekšlietu ministrijai 36,6 miljonu eiro apmērā.
Tāpat plānots papildu finansējums demogrāfijas jautājumu risināšanai, lauksaimnieku atbalstam, ceļu infrastruktūras sakārtošanai un Latvijas simtgades pasākumiem.
Valdības deklarācija paredz nodokļu ieņēmumu īpatsvaru 32% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2020. gadā. Reizniece-Ozola atzīmēja, ka pie nemainīgas politikas tas nav iespējams. Tas sasniedzams vien pieņemot jaunu nodokļu stratēģiju, apkarojot ēnu ekonomiku, īstenojot reformas veselības un izglītības jomā, kā arī veicot virkni citu darbību, tostarp uzlabojot valsts pārvaldes efektivitāti. Paredzēts, ka nākamgad nodokļu ieņēmumu īpatsvars būs 30,1% no IKP.
FM prognozes liecina, ka nākamgad IKP sasniegs 26 403 miljonus eiro un tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa sasniegs 910 eiro.
Finanšu ministre, saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem, prognozēja straujāku izdevumu pieaugumu slimības un bezdarba gadījumā. Piemēram, ja šogad prognozēts, ka slimības pabalstu izdevumi būs 138 miljoni eiro, tad nākamgad 159 miljoni eiro, bet 2019. gadā jau 203 miljoni eiro. Ministre arī uzsvēra, ka maternitātes pabalsta izdevumi aug, "bet tā ir priecīga ziņa un nav pamata bažām".
Slimības pabalsta apmērs un saņēmēju skaits turpina strauji augt jau kopš 2015. gada, kad tika atcelti pabalstu ierobežojumi, deputātiem uzsvēra Reizniece-Ozola. 2015. gadā pret 2014. gadu pabalstu saņēmēju skaits pieauga teju par 11%. Līdz ar pabalstu "griestu" atcelšanu pieaudzis sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju skaits.
Ministre vērsa deputātu uzmanību, ka Labklājības ministrijai un Veselības ministrijai ir uzdots vētīt, kā ierobežot negodprātīgu darbnespējas lapu ņēmēju skaitu. Viņa pauda, ka viņu skaitu būs iespējams ierobežot, ieviešot projektu "e-veselība".
Līdztekus FM prognozē, ka palielināsies dzīves ilgums un pieaugs vecāka gadagājuma strādājošo skaits.
Finanšu ministre atgādināja deputātiem, ka valdība pieņēma lēmumu minimālo algu no 2017. gada 1. janvāra paaugstināt par 10 eiro.
Ministrijas ieskatā tālāka strauja minimālās algas celšana apdraud darba vietas reģionos un atsevišķās nozarēs. Jau šobrīd minimālās algas pieaugums apsteidz produktivitātes kāpumu. "Ne vienmēr, palielinot minimālo atalgojumu, algas pieaugums nenonāk līdz algas saņēmējam," skaidroja Reizniece-Ozola, piebilstot, ka Latgalē aptuveni trešdaļa darbu ņēmēju saņem minimālo algu vai mazāk par to. Tas nozīmē to, ka darba devēji "uz papīra" darba ņēmējiem norāda mazāku slodzi, jo nespēj samaksāt noteikto minimālo algu valstī.
Vēstīts, ka nākamgad valdības prioritārajiem pasākumiem būs pieejams 144,1 miljons eiro, 157 miljoni eiro 2018. gadā un 155 miljoni eiro 2019. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
