Foto: F64
Valsts šogad beidzot norakstīs deviņdesmito gadu sākumā izkūpējušos un no valsts budžeta atmaksātos "Lata International" kredītus aptuveni 30 miljonu eiro apmērā.

Šā gada valsts budžetā dzēšamo valsts aizdevumu sarakstā iekļauti seši savulaik SIA "Lata International" izsniegti kredīti par kopējām summām 4 038 349 eiro, 25 081 580 ASV dolāri (20 429 730 eiro) un 8 065 108 Kanādas dolāri (5 439 840 eiro).

Valsts kases sabiedrisko attiecību speciāliste Eva Šmite-Krēgere portālam "Delfi" skaidroja, ka minēto kredītu norakstīšana paredzēta šogad, jo atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā finanšu ministrs dzēš valsts aizdevumus, ministrs tiesīgs dzēst tikai likvidēta uzņēmuma parādsaistības. Savukārt "Lata International" tika likvidēta un izslēgta no Uzņēmuma reģistra tikai 2017. gada janvārī. Tādējādi šo aizdevumu dzēšanu bija iespējams iekļaut tikai 2018. gada budžeta plānošanā.

Aģentūras LETA arhīva informācija liecina, ka uzņēmums "Lata International" tika izveidots 1992. gadā ārvalstu kredītu apsaimniekošanai. Tajā pašā gadā firma no ārvalstu finanšu institūcijām saņēma piecus kredītus 38 miljonu ASV dolāru vērtībā. Divus gadus vēlāk, 1994. gadā, kompānija tika atzīta par maksātnespējīgu, un tās kredīti atmaksāti no budžeta līdzekļiem.

Savulaik lēsts, ka valsts garantēto kredītu apsaimniekotājas "Lata International" darbības dēļ valstij tika nodarīti 54,5 miljonu ASV dolāru zaudējumi.

Saistībā ar "Lata International" kredītu lietu bija ierosināta krimināllieta, kurā kopumā tika apsūdzētas astoņas personas – bijušais Lauksaimniecības ministrijas Ārējo sakaru departamenta direktors Gatis Krūze, "Lata International" bijusī ģenerāldirektore Edīte Jansone, Artis Kristalts, Aija Podniece, Ārija Ozoliņa, Irēna Anševica, Dainis Ģēģers un Māris Sproģis. Visiem astoņiem apsūdzības bija celtas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu ar smagām sekām, kā arī par mantas piesavināšanos lielā apjomā.

Rīgas apgabaltiesa 2005. gada jūnijā beidza izskatīt "Lata International" krimināllietu un Ģēģeru, Sproģi un Anševicu attaisnoja, bet pārējie apsūdzētie tika notiesāti un saņēma dažādus sodus.

Ģēģers un Sproģis pēcāk no Latvijas valsts pietiesāja morālā kaitējuma kompensāciju par nepamatotām apsūdzībām šajā krimināllietā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!