Valsts konsolidētajā budžetā pārpalikums šā gada janvārī bija 62,3 miljoni eiro un pašvaldību budžetos – 44,8 miljoni eiro.
Salīdzinot ar 2015. gada janvāri, budžeta pārpalikums ir par 20,2% lielāks, ko FM skaidro ar mazākiem izdevumiem gan valsts, gan pašvaldību budžetos, jo kopbudžeta ieņēmumos bija neliels kritums.
"Vērtējot janvāra budžeta izpildes datus, vēl pāragri spriest par budžeta attīstības tendencēm gadā kopumā, precīzāk tās varēs novērtēt, analizējot izpildi turpmākajos mēnešos," piebilst ministrijā.
Nodokļu ieņēmumus gada pirmajā mēnesī ietekmēja darījumi pagājušā gada decembrī. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi janvārī bija 595,6 miljoni eiro, kas ir tikpat, cik pērn attiecīgajā laika posmā.
Nodokļu ieņēmumi veidoja 98,1% no plānotā apjoma, un līdz pilnīgai plāna izpildei pietrūka 11,7 miljoni eiro. "Līdz ar vidējās mēneša bruto darba samaksas pieaugumu darbaspēka nodokļu izpilde janvārī bija laba," uzsver FM. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veidoja 102,3% no plānotā apjoma, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri bija par 6,8% augstāki. Sociālās apdrošināšanas iemaksas janvārī atbilda plānotajam un bija par 2,5% augstākas nekā pirms gada.
Turpretī patēriņa nodokļu ieņēmumiem izpilde bija atšķirīga. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi bija zemāki nekā plānots, sasniedzot 92,1% no plānotā. Salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, PVN ieņēmumi saruka par 6,4%.
"Šādas izmaiņas galvenokārt noteica to uzņēmumu iemaksātais PVN apjoms, kuru darbība saistīta ar siltumapgādi, gāzes apgādi, degvielas tirdzniecību. Kopumā šajās nozarēs pagājušā gada decembrī darījumu vērtība samazinājās salīdzinājumā ar gadu iepriekš, ko noteica zemāki siltumapgādes un dabasgāzes tarifi un zemākas degvielas cenas. Tāpat saruka arī siltumenerģijas un dabasgāzes patēriņš, ņemot vērā siltākus laikapstākļus," klāsta FM.
Akcīzes nodokļa ieņēmumi janvārī pārsniedza plānoto par 2,4%.
Kopbudžeta izdevumi janvārī bija mazāki nekā 2015. gada janvārī, ko FM atzīst par netipisku tendenci. Piemēram, izdevumi par valsts parāda apkalpošanu saruka par 43,6 miljoniem eiro, jo pagājušā gada janvārī tika veikts pēdējais maksājums par Eiropas Komisijas izsniegto aizdevumu.
Šī iemesla dēļ, kā arī pērn decembrī veicot ASV dolāru obligāciju pārfinansēšanu ar eiro obligācijām, arī gadā kopumā procentu izdevumi plānoti zemāki, min FM. Tāpat izdevumu samazinājumu noteica gandrīz uz pusi zemāki izdevumi pamatkapitāla veidošanai.
"Lielākās izmaiņas bija pašvaldību budžetos, kur investīcijas saruka gan pamatdarbības nodrošināšanai, gan Eiropas Savienības (ES) finansēto projektu īstenošanai. Sakarā ar iepriekšējā ES fondu plānošanas perioda beigām un straujāku gatavošanos jaunā plānošanas perioda projektu realizācijas uzsākšanai šā gada otrajā pusē janvārī izdevumi ES fondu finansējuma investēšanai pašvaldību budžetos bija tikai 2,4 miljoni eiro," norāda ministrija.
Savukārt izdevumi subsīdijām un dotācijām komersantiem palielinājās par 29,6 miljoniem eiro, tostaro pamanāmākās izmaiņas bija Satiksmes ministrijas izdevumos, kur par 11,5 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā gada janvārī tika novirzīts maksas segšanai par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.
Otrs lielākais pieaugums bija sociālo pabalstu izdevumi, kuru kāpums kopbudžetā veidoja 25,9 miljonus eiro.
"Būtiskākais no faktoriem, kas to ietekmēja, ir pensiju izmaksāšanas datums, jo, lai nodrošinātu janvāra sākumā (svētku dienās un brīvdienās) izmaksājamo pensiju savlaicīgu saņemšanu, izdevumi budžetā tika veikti 2014. gada decembra beigās. Savukārt šā gada janvārī brīvdienu skaits bija mazāks nekā gadu iepriekš, līdz ar to janvārī izdevumu apjoms bija lielāks. Tāpat izdevumu pieaugumu ietekmēja pensiju vidējā apmēra mēnesī palielināšanās, galvenokārt saistībā ar veikto pensiju indeksāciju 2015. gada 1. oktobrī," klāsta FM.
Saskaņā ar likumu budžeta deficīts 2016. gadā tiek plānots 1% no apmērā no iekšzemes kopprodukta.
