VK kopš 2012. gada norāda, ka potenciālie valsts budžeta ieņēmumi, to sastāvā iekļaujot arī bezcerīgos parādus, tiek uzrādīti šķietami lielākā apmērā, nekā reāli iekasējamās summas. Tādēļ VK atzinīgi novērtē, ka kopš 2016. gada notiek intensīvāka bezcerīgo nodokļu parādu norakstīšana, tostarp dažādu atbalsta pasākumu ietvaros tos dzēšot.
Valsts kontrole iepriekšējās revīzijās atkārtoti aicinājusi Finanšu ministriju padziļināti un metodiski vērtēt nodokļu parādu rašanās cēloņus. Finanšu ministrija ir padziļināti analizējusi tikai nodokļu auditu uzrēķinu rezultātā radušos nodokļu parādus, kas veido mazāk nekā pusi no kopējās nodokļu parādu summas, tomēr uzskata, ka visu parādu rašanās cēloņi ir līdzīgi un galvenokārt tā ir nodokļu maksātāju nevēlēšanās risināt nodokļu parādu saistības un sadarboties ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID).
Finanšu ministrija ir secinājusi, ka nodokļu maksātāju motivācija maksāt nodokļus ir saistīta gan ar ekonomisko aspektu, gan sociālo aspektu, gan ar iespējām piemērot normatīvajos aktos paredzētos nodokļu optimizācijas pasākumus. Līdz ar to Finanšu ministrijas ieskatā nodokļu parādu rašanās mazināšanai un nodokļu maksātāju atbalstam šobrīd jau izmantotie un plānotie rīki ir vienlīdz efektīvi gan attiecībā uz tiem parādiem, kas rodas uzrēķinu rezultātā, gan tiem parādiem, kas rodas citu iemeslu rezultātā.
VK tomēr joprojām uzskata, ka kvalitatīva un ilgtspējīga rezultāta sasniegšanai būtu nepieciešama visaptveroša un pilnvērtīga nodokļu parādu rašanās cēloņu analīze. VK turpinās sekot līdzi nodokļu parādu dinamikai un periodiski vērtēs, vai Finanšu ministrijas veiktās aktivitātes nodokļu samaksas uzlabošanai bijušas sekmīgas.
VID administrēto nodokļu parādu summas klasificē atbilstoši nodokļu parādu iedalījumam kā aktuālos parādus, apturētos parādus un termiņa pagarinājumus. 2018. gada 1. janvārī kopējā nodokļu parādu summa bija 1,217 miljardi eiro. Lielāko daļu arvien veidoja bezcerīgie nodokļu parādi - 942,2 miljoni eiro jeb 77%.
Valsts kontrole 2017. gadā, vērtējot ieteikuma ieviešanas progresu, norādīja, ka Finanšu ministrijai jāturpina darbs pie ieteikuma ieviešanas pēc būtības. Tāpēc pagarināts ziņošanas par ieteikuma ieviešanu termiņš līdz 2018. gada 15. maijam, norādot, ka arī Konsultatīvajai padomei būtu jāturpina sāktais darbs un jāizvērtē ne tikai nodokļu parādi, kas izveidojušies audita rezultātā, bet arī pārējo (57%) nodokļu parādu rašanās iemesli.
Tomēr līdz 2018. gada jūlijam Finanšu ministrija analīzi par nodokļu parāda rašanās cēloņiem joprojām veikusi nepilnīgi, jo atkal vērtējusi tikai nodokļu parādus, kas veidojušies nodokļu audita rezultātā. Finanšu ministrija, balstot secinājumus uz nodokļu parādiem, kas veidojušies no nodokļu audita, nonākusi pie tiem pašiem secinājumiem, ka galvenais nodokļu parāda veidošanās iemesls ir nodokļu maksātāju nevēlēšanās maksāt nodokļus, krāpšana un nodokļu maksātāju finansiālais stāvoklis. Savukārt par nodokļu parādiem, kas veidojušies no iesniegtajām nodokļu deklarācijām, Finanšu ministrija nav veikusi pietiekamu analīzi, vien norādījusi, ka katram nodokļu maksātājam tie varētu būt atšķirīgi, jo, piemēram, vienam komersantam nodokļu parādi izveidojušies Krievijai ieviesto sankciju rezultātā un nodokļu maksātāja nespējai operatīvi pārorientēt produkciju uz citiem tirgiem.
Revīzijas ziņojuma saskaņošanas laikā Finanšu ministrijas pārstāvji uzsvēruši: "Attiecībā uz argumentiem, kas apstiprina, ka veiktās analīzes par nodokļu parādu, kas radušies revīzijas (audita) rezultātā, cēloņiem secinājumi ir attiecināmi arī uz atlikušo nodokļu parādu daļu. Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ nodokļu maksātājam tiek papildus aprēķināti valsts budžetā veicamie nodokļu maksājumi, ir nodokļu maksātāju nevēlēšanās maksāt nodokļus, kas ir arī cēlonis zemajam nodokļu parādu iekasēšanas līmenim. Attiecībā uz nodokļu maksātājiem, kuriem nodokļu parāds izveidojies iesniegto nodokļu deklarāciju rezultātā, tika konstatēts, ka, izvērtējot 616 juridiskās personas, tikai 8% gadījumu nodokļu maksātāji ir izmantojuši likumā paredzētos tiesiskos līdzekļus savu nodokļu saistību izpildei".
Finanšu ministrija norādījusi, ka šāds apstāklis var liecināt tikai un vienīgi par nodokļu maksātāju nevēlēšanos risināt savas nodokļu parāda saistības, piemēram, līdz piedziņas procesa sākšanai - vienojoties par nodokļu samaksas termiņa pagarināšanu, vai piedziņas procesa ietvaros - vienojoties par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi. Savukārt motivācija veikt nodokļu samaksu ir saistīta gan ar ekonomisko aspektu (finansiālo līdzekļu trūkums), gan sociālo aspektu (piemēram, paaugstināti aplokšņu algu riski ir tām darba ņēmēju grupām, kas tiek diskriminēti darba tirgū - pirmspensijas vecuma cilvēki un zemas kvalifikācijas darbinieki), gan ar tehniskām iespējām veikt nodokļu optimizācijas pasākumus.
Finanšu ministrija ir padziļināti analizējusi 58 no 1266 nodokļu maksātājiem, kuriem nodokļu parādi ir lielāki par 100 000 eiro, tomēr Finanšu ministrija izdarījusi secinājumus par visiem 1266 nodokļu maksātājiem, ka to parādi nav veidojušies no sarežģīto normatīvo aktu neizpratnes vai nepamatotas atvieglojumu piemērošanas.
Valsts kontrole norāda, ka nav loģiski izsekojams, uz kādiem faktiem balstās šādi Finanšu ministrijas secinājumi, jo konkrēto nodokļu maksātāju izjautāšana un vispusīga situācijas izpēte nav notikusi. No 58 analizētajiem nodokļu maksātājiem 20 nodokļu maksātājiem nodokļu audita uzrēķins ir virs viena miljona eiro. Finanšu ministrija nav vērtējusi faktu, ka nodokļu audita uzrēķinus līdz 500 000 eiro nodokļu maksātāji mēģina nomaksāt, bet audita uzrēķinus virs viena miljona eiro nodokļu maksātāji pat nemēģina nomaksāt un faktiski pārtrauc saimniecisko darbību.
Vērtējot Finanšu ministrijas piedāvājumus zemo parādu iekasēšanas uzlabošanai, kas ir daļa no pasākumiem cīņai ar ēnu ekonomiku, atsevišķu priekšlikumu pamatotība un iespējamais efekts ir apšaubāmi, jo nav gūstami ticami un pietiekami pierādījumi, kas apliecinātu sasniegto rezultātu, uzsver Valsts kontrole. Piemēram, Finanšu ministrija piedāvā paplašināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reversās maksāšanas kārtību. No 2018. gada PVN reversās maksāšanas kārtība ieviesta būvmateriāliem, kas radīja neizpratni nodokļu maksātājiem pareizai nodokļa aprēķināšanai, kā rezultātā VID jāvelta vairāk resursu nodokļu maksātāju konsultēšanai, arī tematiskajās pārbaudēs VID konsultē nodokļu maksātājus par pareizu PVN reversās maksāšanas kartības piemērošanu būvmateriāliem, nevis konstatē pārkāpumus.
Eiropas Komisija ir izteikusi aizrādījumus par ieviesto reverso kārtību sadzīves tehnikas iegādei. Līdz ar to arī turpmākā PVN reversās maksāšanas kārtību var paplašināt, balstoties uz direktīvā paredzētajām iespējām un Eiropas Komisijas sniegto atzinumu. Valsts kontrole uzsver, lai gan fizisko personu nodokļu parādu iekasēšanai ir piemērojami pēc līdzības tie paši nosacījumi kā juridiskām personām, tomēr konkrēti risinājumi darbam ar fiziskajām personām nav piedāvāti, piemēram, Finanšu ministrija nav izstrādājusi risinājumus gadījumiem, kad fiziskai personai audita rezultātā papildus aprēķinātas summas par nereģistrētu saimniecisko darbību vai nedeklarētajiem ieņēmumiem no nekustamo īpašumu pārdošanas, jo plānotās izmaiņas PVN sistēmā vai liegumi nodarboties ar uzņēmējdarbību neietekmēs šādus gadījumus.
Finanšu ministrijas ieskatā izstrādātie priekšlikumi nodokļu iekasēšanas uzlabošanai fizisko personu nodokļu parādiem ir pietiekami. Valsts kontrole joprojām uzskata un atkārtoti vērš uzmanību, ka Finanšu ministrijai, izvērtējot cēloņus zemajam nodokļu parādu iekasēšanas līmenim un apzinot risinājumus situācijas uzlabošanai, jāveic ne tikai parādu tehniska samazināšana un normatīvo aktu pilnveide, bet arī jāanalizē dažādi aspekti, piemēram, nodokļu slogs dažādām nodokļu maksātāju grupām, nodokļu slogs atkarībā no uzņēmējdarbības veida, nodokļu maksāšanas kultūra, motivācija un ieinteresētība godīgi veikt nodokļu maksājumus, segmentējot nodokļu maksātājus pa nozarēm, pēc lieluma, darbības teritorijas un tirgus apmēra, apgrozījuma apmēra u.tml., kā arī jāvērtē nodokļu parādu izveidošanās iemesli (grupās pēc nodokļa veida, apmēra u.c.).
Kā rāda publiskie pētījumi, nodokļu parāda zemajai iekasēšanai varētu būt arī citi cēloņi, ne tikai tie, kurus norāda Finanšu ministrija, skaidro Valsts kontrole. Piemēram, viens no pētījumos norādītajiem cēloņiem varētu būt pārāk augsti nodokļi vai negodīga nodokļu politika. Dažādu ekspertu paustie viedokļi ļauj secināt, ka nav viena konkrēta cēloņa, bet to kopums rada sabiedrības vēlmi godprātīgi veikt nodokļu maksājumus.
Novērtējot nodokļu parādu dinamiku pa gadiem, ir redzams, ka līdz 2016. gadam (ieskaitot) palielinājās kopējais nodokļu parāds, summējot nodokļa parādu ar dzēstajiem parādiem, secina Valsts kontrole. Savukārt 2017. gadā VID mainīja nodokļu auditu veikšanas praksi un veica auditus par vienu gadu, nevis kā iepriekš - par pēdējiem trim gadiem, tādējādi samazinājās nodokļu auditu uzrēķinu summas, ietekmējot nodokļu maksātāju motivāciju samaksāt uzrēķinātās summas un neveidot parādus. Savukārt kopš 2016. gada Finanšu ministrijas ieviesto pasākumu rezultātā aktīvāk norakstīti bezcerīgie nodokļu parādi.
Arī līdz šim VID ir veicis nepieciešamās darbības, lai piedzītu izveidojušos nodokļu parādus, tomēr ik gadu daļa no jaunajiem nodokļu parādiem, kas izveidojušies iepriekšējo divu triju gadu laikā, atzīti kā bezcerīgie parādi. Finanšu ministrija plāno sakārtot nodokļu parādu uzskaiti, ieviešot "MAIS", vienlaicīgi ar uzkrājuma principa ieviešanu nodokļu ieņēmumu uzskaitē.
