Vairāk nekā pusē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tematisko pārbaužu, kas bijušas šā gada pirmajos sešos mēnešos, konstatēti pārkāpumi, kas saistīti ar kases aparātu izmantošanu, žurnālistiem trešdien pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone.
2015. gada pirmajā pusgadā tirdzniecības un pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem veiktas 1540 tematiskās pārbaudes. Dažādi pārkāpumi konstatēti 63% pārbaužu gaitā, 72% gadījumu no tiem saistībā ar kases aparātu izmantošanu.
Pārkāpumi konstatēti uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar alkohola tirdzniecību, zīmolu apģērbu tirdzniecību, bērnu preču un rotaļlietu tirdzniecību, auto piederumu tirdzniecību, sabiedrisko ēdināšanu un zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu.
Dažādas neatļautas manipulācijas ar kases sistēmām varētu nest aptuveni 140 miljonus eiro lielus zaudējumus valsts budžetam, lēš VID. Kā skaidroja VID ģenerāldirektore, kases sistēmu sagrozīšanas programmatūras cenas šobrīd ir desmitiem reižu zemākas nekā 2011.gadā, kad VID sāka aktīvu darbu pie šīs shēmas atklāšanas. Ja 2011. gadā šāds pakalpojums negodīgajiem uzņēmējiem izmaksāja 10 000 eiro, tad tagad aptuveni 230 eiro.
Pētersone cer, ka valdība apstiprinās izmaiņas Ministru kabineta noteikumus, kas paredzētu jaunu kases aparātu ieviešanu. "Tas pretspars no uzņēmējiem liecina, ka mēs ejam pareizo ceļu," uzsvēra VID ģenerāldirektore, piebilstot, ka runas par to, ka uzņēmējiem tas izmaksās "simtiem miljonu" ir aplamas, jo visai nozarei, pēc VID aprēķiniem, tas izmaksās 14 miljonus eiro.
Viņa gan uzsvēra, ka jaunu kases aparātu ieviešana gan nenozīmēs, ka 140 miljoni uzreiz aizies valsts kasē. Jo ilgāk valsts ievieš jaunos noteikumus, jo vairāk laika tiek dots IT speciālistiem, lai tie meklētu jaunus veidus, kā manipulēt ar kases sistēmām.
Tāpat Pētersone pauda atbalstu palielināt naudas sodus, kādi draud par kases aparātu sagrozīšanu. Šobrīd sods, ko var piemērot, ir līdz 4300 eiro vienam uzņēmumam, neraugoties uz to, cik šajā uzņēmumā ir kases aparātu.
Pētersone un VID ģenerāldirektora vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kapars Čerņeckis atklāja, ka interese par kases aparātu sagrozīšanas shēmām ir visā Eiropā, tāpēc pie VID vēršas kolēģi gan no Lietuvas, kur tiek izmantotas tādas pašas shēmas, gan Eiropola.
VID ģenerāldirektore gan atzina, ka uzņēmēji krāpjas visdažādākajos veidos, tās nav tikai programmatūras, kas dzēš kases aparātu nedzēšamās atmiņas. Konstatēti dažādi krāpniecības veidi, izmantojot kases sistēmu: tostarp nepamatotu jau reģistrētu darījumu anulēšana, tikai pirmčeku izsniegšana, nepamatota čeku kopiju izsniegšana un citi.
VID šajā gadā par nozīmīgākajiem krāpniecības gadījumiem, par kuriem ierosināti kriminālprocesi, uzskata tā saucamo "Gan Bei" sāgu un krāpšanos apģērbu veikala "Skala" uzņēmumā, kurā, mainot kases aparātu programmatūru, ieņēmumi bija samazināti par vairāk nekā vienu miljonu eiro.
Dienesta apkopotā informācija liecina, ka īstenoto preventīvo un kontroles darba cīņai ar algu izmaksām "aploksnēs" un nereģistrēto saimniecisko darbību pasākumu rezultātā pirmajos sešos mēnešos 663 personas reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicējas kas, salīdzinot ar 2014.gada pirmo pusgadu, ir par 138 reģistrētām personām vairāk. Tāpat preventīvo pasākumu rezultātā šī gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, augusi iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes pieauguma summa.
