Tāpat ministrija rosina, sākot no nākamā gada 1. janvāra, pakāpeniski celt akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī teju dubultot akcīzes nodokli saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem.
Veselības ministre Ingrīda Circene ( V) ceturtdien, 22. augustā paziņoja, ka Veselības ministrijas rosinātās akcīzes nodokļa izmaiņas jau nākamā gada budžetā varētu nodrošināt 33,7 miljonus latu lielus papildu ieņēmumus, kas veidotu būtisku daļu no aptuveni 50 miljonus latu lielā papildu finansējuma, kas nepieciešams veselības nozarei.
Ministrijas priekšlikums paredz desas un gaļas izstrādājumus, kuros sāls saturs pārsniedz 1,25 gramus uz 100 gramiem, aplikt ar nodokli 7 eiro apmērā par 100 kilogramiem, bet cūku taukus un speķi - ar nodokli, kura likme būtu 21 eiro par 100 kilogramiem. Ar tādu pašu nodokļa likmi, 21 eiro par 100 kilogramiem, rosināts aplikt arī kartupeļu čipsus, popkornu un sāļās kukurūzas uzkodas, kā arī gatavās zupas un buljonus.
Nodokļa likme par 100 litriem palmu eļļas būtu 21 eiro.
Akcīzes nodokļa likmi saldinātajiem dzērieniem ministrija piedāvā celt no pašreizējiem 5,2 latiem līdz 10 latiem jeb 14 eiro par 100 litriem. Savukārt enerģijas dzērienus rosināts aplikt ar paaugstinātu akcīzes nodokli, kura likme būtu 21 eiro par 100 litriem.
Tāpat Veselības ministrija rosina no nākamā gada pakāpeniski palielināt akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholiskajiem dzērieniem, tostarp alum, vīnam, raudzētajiem dzērieniem un stiprajam alkoholam. Atbilstoši piedāvātajam Akcīzes nodokļa likumprojektam, nodoklis alum jāceļ no pašreizējiem 3,13 eiro līdz 4 eiro par 100 litriem, vīnam, raudzētajiem dzērieniem un starpproduktiem, kuros absolūtā alkohola daudzums nepārsniedz 15 % no tilpuma - no 64,03 eiro līdz 71 eiro par 100 litriem, bet stiprajam alkoholam - no 940 eiro līdz 1485 eiro par 100 litriem.
Turpmākajos gados alkohola akcīzi piedāvāts celt vēl vairāk,
2015. gadā nodokļa likmi alum palielinot līdz 5 eiro, bet 2016. gadā – līdz 6
eiro par 100 litriem. Nodokli, ar ko tiek aplikts vīns, raudzētie dzērieni un
starpprodukti, rosināts 2015. gadā audzēt līdz 78 eiro, bet 2016. gadā – līdz
86 eiro par 100 litriem. Savukārt akcīzes nodokļa likme alkoholam, saskaņā ar
veselības nozares pārraugu piedāvājumu, aiznākamgad būtu jāpalielina līdz 1634
eiro par 100 litriem.
Savukārt nodokli tabakas izstrādājumiem piedāvāts jau no nākamā gada 1. janvāra palielināt no pašreizējiem 74 eiro par 1000 cigarešu līdz 80 eiro par 1000 cigarešu, no nākamā gada 1. jūlija – līdz 85 eiro par 1000 cigarešu, bet no 2015. gada 1. janvāra – līdz ES minimālajam līmenim, kas ir 90 eiro par 1000 cigarešu.
Veselības ministrija aplēsusi, ka ieviešot tās piedāvātās akcīzes nodokļa izmaiņas, valsts budžeta ieņēmumi no alkoholiskajiem dzērieniem pieaugs par 13 miljoniem latu, tabakas akcīzē tiks iekasēts par 12 miljoniem latu vairāk nekā tad, ja nodoklis netiktu celts. Savukārt akcīzes nodokļa ieviešana neveselīgiem pārtikas produktiem valsts ”maku” papildināšot ar septiņiem miljoniem latu. Vēl 1,7 miljonus latu no veselības nozarei nepieciešamās naudas nozares ministrija vēlas iekasēt no azartspēlēm.
Tomēr vienlaikus veselības ministre Circene uzsver, ka, lai arī šādi plānots iegūt līdzekļus mediķu algu paaugstināšanai par vismaz 10 %, veselības aprūpes pakalpojumu tarifu celšanai un kompensējamo medikamentu apmaksai atvēlētā finansējuma palielināšanai, primārais viņas vadītās ministrijas un nozares mērķis ir veselīga dzīvesveida veicināšana, kā arī neveselīgu produktu, alkohola un tabakas izstrādājumu patēriņa samazināšana.
Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, kardiologs Andrejs Ērglis un diētas ārsts Andis Brēmanis uzsver, ka tieši pārmērīga aizraušanās ar neveselīgu pārtiku un kaitīgiem ieradumiem, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir galvenie iemesli, kādēļ lielai daļai Latvijas iedzīvotāju ir liekais svars. Kaitīgie ieradumi un neveselīga pārtika esot galvenais iemesls arī augstajai mirstībai no sirds un asinsvadu slimībām, kā arī ļaundabīgajiem audzējiem.
Apinis apgalvo, ka, gatavojot priekšlikumus par iespējamām akcīzes nodokļa izmaiņām, Latvijas Ārstu biedrība sazinājusies ar kolēģiem Skandināvijas valstīs, kuru ieteikums bijis viennozīmīgs – ar akcīzes nodokļa palīdzību samazināt transtaukskābju, alkohola, tabakas un sāls patēriņu.
Paužot atbalstu iecerei ar nodokli aplikt galaproduktus ar paaugstinātu sāls un cukura daudzumu, Brēmanis atgādināja, ka visbīstamākais patērētāju veselībai ir tieši slēptais sāls un cukurs, kuru patēriņu uzturā ir grūti kontrolēt.
Līdzīgās domās ir arī Ērglis, kurš uzsver nepieciešamību maksimāli ierobežot veselībai kaitīgu produktu patēriņu. ”Piemēram, palmu eļļa pati par sevi ir inde, ko būtu jālieto tikai tehniskām vajadzībām, ne pārtikā,” viņš teica.
Ērglis uzskata, ka ir pārspīlēti apgalvot, ka pārmērīgi sāļu un treknu produktu aplikšana ar nodokli mazinās Latvijas pārtikas ražotāju konkurētspēju, jo ražotājiem ir iespējas izmainīt savas receptes, samazinot sāls un citu veselībai potenciāli kaitīgu vielu izmantošanu ražošanā. Kā piemēru viņš minēja ne tikai plašu rezonansi guvušo gadījumu, kad pēc dāņu profesora Stēna Stendera paziņojuma par augsto transtaukskābju saturu ”Laimas” ražotajās vafelēs, ražotājs mainīja recepti, bet arīdzan kāda liela maizes ražotāja pieredzi. Šis ražotājs esot atradis iespēju samazināt sāls daudzumu maizē.