Foto: PantherMedia/Scanpix

Otro mēnesi pēc kārtas apstrādes rūpniecībā vērojama stabila izaugsme: martā ražošanas apjomi bija par 6,6% lielāki nekā pirms gada un kopumā šogad pirmajā ceturksnī produkcijas apjomi bija par 1,2% lielāki nekā pirms gada, informē Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktora vietnieks Jānis Salmiņš.

Vairumā apstrādes rūpniecības nozaru šogad vērojama izaugsme. Lielākajā rūpniecības nozarē – pārtikas rūpniecībā - ražošanas apjomi šā gada pirmajā ceturksnī bija par 7,5% lielāki nekā pirms gada. Arī kokapstrādē un mēbeļu ražošanā šajā laikā produkcijas apjomi ir auguši – attiecīgi par 7,6% un 10,6 %.

Strauja izaugsme vērojama datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – pirmajā ceturksnī ražošanas apjomi bija par gandrīz 50% lielāki nekā pirms gada. Šis gads veiksmīgi ir sācies arī ķīmiskās rūpniecības nozarei, kur pirmajā ceturksnī produkcijas apjomi bija par 16,6% lielāki nekā pirms gada.

Vērā ņemams ražošanas apjomu kāpums ir vērojams arī mašīnu un iekārtu ražošanā, poligrāfijā, elektrisko iekārtu ražošanā, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, transportlīdzekļu ražošanā, kā arī nemetālisko minerālu ražošanā.

Salmiņš norāda, ka jāņem vērā tas, ka kopējā apstrādes rūpniecības izaugsme ir sasniegta pat neraugoties uz AS "Liepājas metalurgs" darbības pārtraukšanu, kas joprojām ietekmē apstrādes rūpniecības izaugsmes rādītājus. Pērnā gada pirmajos mēnešos uzņēmums vēl veica saimniecisko darbību, tādējādi šogad 1.ceturksnī metāla ražošanas nozarē izlaides kritums bija ļoti būtisks – ražošanas apjomi bija par 80% mazāki nekā pirms gada. Šogad 1.ceturksnī ražošanas apjomi ir sarukuši arī dzērienu ražošanas, papīra un papīra izstrādājumu ražošanas, kā arī apģērbu ražošanas nozarēs.

Tā kā lielākajā Latvijas eksporta tirgū – Eiropas Savienībā - ekonomiskā situācija pakāpeniski uzlabojas un arī iekšējā tirgū pieprasījums pakāpeniski aug, sagaidāms, ka ražošanas apjomi vairumā apstrādes rūpniecības nozaru turpinās augt. Vienlaikus pastāv liela nenoteiktība saistībā ar Ukrainas krīzes ietekmi uz Latvijas ekonomiku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!