Šā gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 16,37 miljardus eiro – par 548,6 miljoniem eiro jeb 3,2% mazāk nekā tajā pašā periodā pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Eksporta vērtība veidoja 7,47 miljardus eiro (samazinājums par 125,3 miljoniem eiro jeb 1,6%), bet importa – 8,9 miljardus eiro (samazinājums par 423,3 milj. eiro jeb 4,5 %).
Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi septembrī bija vērojams straujš ārējās tirdzniecības bilances uzlabojums: apgrozījums faktiskajās cenās palielinājās par 4,2%, preču eksporta vērtībai pieaugot par 9,8%, savukārt importa vērtībai sarūkot par 0,5%.
Septembrī Latvija eksportēja preces 953,6 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 1,04 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 47,8% (augustā – 45,4%).
Septembrī salīdzinājumā ar augustu visstraujāk auga ķīmiskās rūpniecības (par 13,9 miljoniem eiro jeb 23,5%), pārtikas (par 14,9 miljoniem eiro jeb 21,8%) un augu valsts produktu ( par 14,8 miljoniem eiro jeb 16,1%) eksports.
Importā lielākās izmaiņas skāra akmens, ģipša, cementa, stikla un keramikas izstrādājumu produktu grupu, kas samazinājās par 6 miljoniem eiro jeb 22,4%, kā arī tekstilu, kur kritums mērāms 8,1 miljona eiro jeb 15,5% apmērā. Savukārt transportlīdzekļu un to aprīkojuma imports pieauga par 16,7 miljoniem eiro jeb 19,2%.
Septembrī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar ES valstīm bija Lietuva (17,7% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,6%), Vācija (8,7%) un Zviedrija (5,6%), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,4% no importa kopapjoma), Vācija (11,9%), Polija (11,4%) un Igaunija (8%).
