Šodien notikušajā konferencē "Vai augstākās izglītības internacionalizācijas un ārvalstu studentu integrācijas procesi sekmē kvalitatīvāka studiju procesa un studiju vides veidošanos Latvijā?" Bergs skaidroja, ka šāda summa veidojas no ārzemju studentu studiju maksas un tēriņiem dzīvošanai.
Šajā mācību gadā salīdzinājumā ar pērno gadu ārvalstu studentu skaits Latvijas augstskolās un koledžās pieaudzis par 29%. Bergs norādīja, ka Latvijā ir plaša ārvalstu studentu pārstāvniecības ģeogrāfija.
Visvairāk ārvalstu studentu Latvijā studē no Vācijas, Krievijas, Uzbekistānas un citām valstīm, pēdējā laikā arī no Indijas un Nepālas.
Piecu gadu laikā ārvalstu studentu īpatsvars Latvijas augstskolās pieaudzis par 2,85%, šogad sasniedzot gandrīz 5%. Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V) norādīja, ka Latvijas mērķis līdz 2020.gadam ir piesaistīt tik daudz ārvalstu studentu, lai viņu īpatsvars studējošo vidū sasniegtu 10%.
Visvairāk ārzemju studentu apgūst medicīnu, inženierzinātnes un informācijas tehnoloģijas.
Bergs sacīja, ka pastāv vairāki izaicinājumi, ar ko Latvija saskaras augstākās izglītības eksporta jautājumos. Daži no izaicinājumiem ir kopējā augstākās izglītības piedāvājuma kvalitātes nodrošināšana, sagatavošanas kursu ieviešana studentiem, kā arī vīzu un uzturēšanās atļauju jautājuma risināšana.
Izglītība ir nopietna eksporta prece, kuru pircējs saņem, ierodoties un uzturoties Latvijā, tādā veidā pienesot Latvijas budžetam lielus naudas līdzekļus, norādīja Rīgas Tehniskās universitātes mācību prorektors Uldis Sukovskis. Latvijā ir jādomā par izglītības kvalitātes pieejamības un cenas samērošanu, lai nodrošinātu konkurētspēju starptautiskajā tirgū. Runājot par studiju kvalitāti, Sukovskis norādīja, ka pastāv gan priekšrocības, gan trūkumi.
Lai gan par pozitīvu aspektu tiek uzskatīta multikulturālā vide, kas varētu labvēlīgi iespaidot Latvijas studentus, nereti nācies atzīt, ka ārzemju un latviešu studentu zināšanu un sagatavotības līmenis būtiski atšķiras, tādējādi sarežģījot studiju procesu, stāstīja Sukovskis.
Tāpat Sukovskis skaidroja, ka valsts augstskolas sastopas ar problēmām ārzemju darba spēka piesaistē. Augstskolām nepieciešams izsludināt iepirkumu. Tāpat sarežģījumus rada aizliegums valsts augstskolās izglītību nodrošināt svešvalodā.
"Aizliegums nodrošināt studiju mācības svešvalodās, kas nav aizliegts privātajām augstskolām, kropļo konkurences tirgu," sacīja Sukovskis.
