"Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece pauda, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad trešajā ceturksnī ir pārsteidzoši vārga - daudz lēnāka, nekā gaidīts. "Iespējams, ka izaugsmes cipars tiks nedaudz pārskatīts uz augšu, tomēr iepriekšējo ceturkšņu tempu, kas bija mazliet virs 2%, nesasniegs," viņa teica.
Buceniece minēja, ka sākotnējie dati liecina, ka kritums ir nedaudz palielinājies būvniecībā, bet rūpniecības un pakalpojumu nozare turpina lēnām augt. "Īpašu optimismu nevieš mazumtirdzniecība - lai gan pārdošanas apmēri turpina pieaugt, tas notiek aizvien lēnāk. Tātad, visticamāk, arī patēriņa izaugsmes temps varētu būt palēninājies. Izskatās arī, ka investīcijas turpina kavēties. Vārgais izaugsmes temps norāda uz piesardzību gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu pusē. Tā vien šķiet, ka izaugsmi nokauj nenoteiktība un kreņķīgais noskaņojums. Ārējā vide ir izaicinājumiem bagāta, savukārt mājsaimniecību un uzņēmumu noskaņojumā būtisku uzlabojumu novērot nevaram. Noskaņojums atsevišķos gadījumos pat ir pārspīleti negatīvs. Valdībai ne tikai jāveic reformas, bet arī jāiemācās labāk komunicēt, lai izvairītos no neskaidrības un pārpratumiem, kas nevajadzīgi bojā noskaņojumu un ekonomikas aktivitāti," viņa sacīja.
Tāpat Buceniece atzīmēja, ka pārsteidzošā kārtā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi tiek iekasēti pēc plāna, neskatoties uz to, ka plāns tika veidots ar būtiski augstāku IKP prognozi. "Tātad, vai nu iekasēšanas prognozes bija pārlieku pesimistiskas, vai arī ir ievērojami uzlabojusies nodokļu iekasēšana. Šķiet, ka ticamāks ir otrais variants," viņa piebilda.
Buceniece arī norādīja, ka, ņemot vērā IKP trešā ceturkšņa ātrā novērtējuma datus, "Swedbank" iepriekš prognozētā izaugsme (+2,1%) 2016.gadam kopumā tiks pārskatīta uz leju.
Arī "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis teica, ka trešā ceturkšņa veikums ekonomikā ir izrādījies krietni vājāks, nekā gaidīts.
"Pirmais vērtējums liecina par ļoti pieticīgu izaugsmi rūpniecībā (+2%) un pakalpojumu nozarēs (+1%). Līdzīga aina sagaidāma arī citās nozarēs, kuru attīstības temps būs ļoti piezemēts. Būtisku negatīvo ietekmi joprojām veido apmēru kritums būvniecībā par 24% un iecērt krietnu robu IKP datos," minēja Gašpuitis.
Tāpat viņš atzina, ka vājais trešā ceturkšņa sniegums liek samazināt visa gada izaugsmes perspektīvas. "Gads tuvojas noslēgumam, un arī gada noslēdzošais ceturksnis atspoguļos līdzīgi nepārliecinošu sniegumu. Primārais vājās izaugsmes iemesls ir buksējošais privātais patēriņš, par ko signalizē lēnā mazumtirdzniecības izaugsme. Patēriņā vāji atspoguļojas pirktspējas pieaugums, kas norāda uz iedzīvotāju augsto piesardzības līmeni. Eksports turpina saskarties ar diversifikācijas izaicinājumiem un pasīvo pieprasījumu partnervalstīs. Kritisks apstāklis patlaban ir Eiropas Savienības (ES) fondu iztrūkumam, kas šogad nopietni nobremzējis investīciju aktivitāti. Neskatoties uz zemo izaugsmes tempu šogad, nākamgad, aktīvāk ieplūstot ES finansējumam, izaugsmes temps paātrināsies. Tam jāpavelk līdzi arī patēriņa aktivitāte, kaut primāro lomu noteiks kopējā gaisotne valstī un iedzīvotāju skatījums uz nākotni. Ierobežotā apmērā uzlabosies arī eksporta iespējas. Šā gada izaugsmes prognoze tiek samazināta līdz 1,6%, bet nākamā gada prognoze ir 3,5%," sacīja Gašpuitis.
Tāpat arī bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka vājā ekonomikas izaugsme trešajā ceturksnī ir nepatīkams pārsteigums.
"Izaugsme Latvijā noslīdējusi līdz zemākajam līmenim pēckrīzes periodā. Kā liecina IKP ātrais novērtējums, Latvijas ekonomika šā gada trešajā ceturksni augusi vien par 0,8% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo ceturksni. Lai arī izaugsme Latvijā jau līdz šim šogad bija diezgan vāja (+2,1% gada pirmajā pusgadā) un nekādi uzlabojumi gada beigām nebija gaidāmi, tik zems IKP pieaugums trešajā ceturksnī ir diezgan nepatīkams pārsteigums. Līdz ar to izaugsme šogad Latvijā varētu būt 1,5-1,8% robežās, taču par nākamo gadu joprojām esmu salīdzinoši pozitīvs un uzskatu, ka IKP pieaugums varētu sasniegt 3,5-4%," sacīja Āboliņš.
Viņš arī norādīja, ka, sākoties aktīvākai ES fondu apguvei, nākamgad gaidāms straujākais valsts budžeta pieaugums kopš 2007. gada. Ja šā gada deviņos mēnešos konsolidēta budžeta izdevumi sarukuši par 1%, tad pašreizējās budžeta prognozes paredz, ka nākamgad tie varētu augt par 7-8%. "Faktiski tas nozīmē to, ka izaugsmi šogad nodrošina tikai privātais sektors un tādējādi nākamgad valsts budžeta izdevumu lielais pieaugums noteikti veicinās arī straujāku ekonomikas izaugsmi. Jāatzīmē, ka līdzīga situācija gaidāma arī Lietuvā un Igaunijā, savukārt Latvijā šis periods sakritīs ar kreditēšanas atjaunošanos, un pie pozitīvas faktoru sakritības izaugsme kādā no nākamajiem diviem gadiem varētu pat pārsniegt 4%," teica Āboliņš.
Vienlaikus viņš minēja, ka izaugsme nākamgad, protams, būs atkarīga arī no ārējās vides, kurā joprojām ir ļoti daudz risku, kā arī aktuāls ir jautājums, vai vienlaicīgi straujāka ES fondu apguve un kreditēšanas atjaunošanās neradīs spiedienu uz būvniecības izmaksām, tādējādi nesamazinot izaugsmes iespējas. "Taču būtiskākais jautājums, vai līdz ar straujāku izaugsmi uzlabosies arī produktivitātes dinamika, kas pēdējos gados augusi vien par nedaudz vairāk kā 2% gadā. Ja nākamajos divos gados šajā ziņā nekas nemainīsies, tad Latvijas ilgtermiņa izaugsmes perspektīvas nav ļoti iepriecinošas," atzina bankas "Citadele" ekonomists.
Āboliņš arī piebilda, ka trešajā ceturksnī lēno IKP pieaugumu lielā mērā noteica tālāks kritums būvniecībā, piesardzība iedzīvotāju tēriņos un zemais patēriņa pieaugums, kritums tranzīta nozarē, vājāka graudu raža, kā arī salīdzinājumā ar otro ceturksni zemāks pieaugums rūpniecībā. Papildus tam izaugsmi gada sākumā nedaudz uzlaboja arī lielāks nostrādāto stundu skaits nekā gadu iepriekš, tādēļ izaugsmes dati izskatījās nedaudz labāki, kā faktiski tie bija. "Lai arī šie faktori nav nekāds pārsteigums, nedaudz pārsteidz kritums būvniecībā par 24% un minimālais pieaugums pakalpojumos par 1%. Uzņēmēju noskaņojums un valsts investīciju izdevumu dinamika drīzāk lika domāt, ka būvniecībā situācija varētu būt labāka nekā gada sākumā, kad izlaide kritās par 19%. Savukārt informācijas tehnoloģiju (IT) un citās uz eksportu balstītās pakalpojumu nozarēs šogad vērojams ļoti straujš pieaugums (programmēšanas un IT pakalpojumos pat par 20%), tādēļ tikai 1% kāpums, visticamāk, saistīts ar ne tik pozitīvo dinamiku transporta, finanšu un publisko pakalpojumu nozarē," viņš klāstīja.
Tāpat viņš atzīmēja, ka līdzīgi faktori negatīvi ietekmējusi izaugsmi arī Latvijas kaimiņvalstīs - Lietuvā IKP pieaugums trešajā ceturksnī noslīdējis līdz 1,7%, kas gan ir labāks rādītājs nekā Latvijā.
Savukārt "DNB bankas" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš teica, ka pārsteigumu trešā ceturkšņa IKP ātrā novērtējuma datos rada gan vērtējums par IKP pieauguma tempu gada laikā, gan nedaudzās ziņas par tā komponentēm.
"Biju vērtējis, ka (sezonāli neizlīdzinātais) pieaugums gada laikā trešajā ceturksnī bijis 2,2%. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) vēsta, ka tas bijis tikai 0,8%. Liela starpība. Vārgam sevis attaisnojumam var vien bilst, ka analītiķiem no citām bankām bija līdzīgs viedoklis. Par laimi vai nelaimi, ļoti pārsteidzoši ir relīzē ieskicētie iemesli tik vājam ekonomikas pieaugumam," sacīja Strautiņš.
Tostarp viņš minēja, ka pievienotā vērtība celtniecībā gada laikā ir samazinājusies par 24%. "Tātad kritums kļuvis vēl dziļāks nekā iepriekš (-19%). Nav šaubu, ka šogad ir krasi sarukusi nedzīvojamo ēku būvniecība. Taču ceļu būvēšana un remonts nepārprotami tiek veikts vairāk, tas redzams gan dabā, gan AS "Latvijas Valsts ceļi" publicētajās kartēs un ziņojumos. Detalizētajos datos par celtniecību par otro ceturksni CSP vēsta, ka ceļu darbi tomēr krasi gājuši mazumā - par 35% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Domājot, ka šajā pavasarī paveiktais atspoguļosies rudens datos, spriedu, ka celtniecības izlaides kritums varētu būt kļuvis mērenāks. Lai cik bēdīga nebūtu situācija ēku celtniecībā, ceļu būves daļa nozarē kopumā tomēr ir ļoti liela. Taču tas nav noticis, un atliek vien gaidīt detalizētus datus par celtniecību trešajā ceturksnī, kā arī ceturtā ceturkšņa rezultātus. Ja izrādīsies, ka vienā gadā ceļu būves darbi datos parādās visā sezonas laikā, bet citā - tikai beigās, radīsies jautājumi par ekonomikas izaugsmes aprēķinos izmantotajiem sākotnējiem datiem. Šobrīd atliek vien ironizēt, ka amerikāņu tehnoloģija ļauj par neredzamām padarīt augstu gaisā lidojošas lidmašīnas, bet mūsējā spēj no cilvēka redzes lauka izslēgt ceļu būves mašīnas un vīrus dzeltenās vestēs," klāstīja Strautiņš.
Pēc viņa teiktā, ļoti pārsteidzoša ir arī ziņa, ka trešajā ceturksnī produktu nodokļu iekasēšana gada laikā augusi tikai par 4%. "Taču ir jau zināms, ka pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa iekasēšana kāpusi par 7,3% jeb vēl drusku vairāk reālā izteiksmē, ievērojot, ka bija deflācija. Šeit skaidrojumu izdomāt ir grūti," sacīja Strautiņš.
"DNB bankas" makroekonomikas eksperts arī norādīja, ka no šodien publicētajiem datiem izriet, ka uz eksportu orientētās nozares trešajā ceturksnī ir attīstījušās labi vai pat ļoti labi, bet nopietna krīze bijusi iekšējā tirgū, turpinot izpausties ES fondu apsīkuma ietekmei. "Šī perioda beigas ir redzamas, taču pagaidām nākas samierināties ar nepievilcīgiem IKP pieauguma rādītājiem," teica Strautiņš.
Viņš arī piebilda, ka, gaidot papildinātos un precizētos IKP datus, kurus publicēs pēc mēneša, var cerēt, ka līdz tam atradīsies kāds atskaitēs pazudis Latvijas ekonomikas mozaīkas gabaliņš. "Cits scenārijs - ceturtā ceturkšņa dati izskatīsies labāki, nekā tiem it kā vajadzētu būt," pauda Strautiņš.
Jau vēstīts, ka Latvijas IKP šogad trešajā ceturksnī, pēc sezonāli neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 0,8%, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo laika periodu, savukārt, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, Latvijas ekonomika minētajā laika periodā ir augusi par 0,7%.
2016.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, IKP, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātajiem datiem, ir palielinājies par 0,5%.
Precizēti un izvērsti 2016.gada trešā ceturkšņa IKP dati tiks publicēti 30.novembrī.
