Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 2,4%, bet ekonomikas izaugsmes temps 2016.gadā paātrināsies līdz 3% un 2017.gadā līdz 3,3%, liecina ceturtdien publiskotās Eiropas Komisijas (EK) jaunākās prognozes.
EK norāda, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes tempa paātrināšanos galvenokārt veicinās iekšzemes pieprasījuma pieaugums un negatīvās ietekmes mazināšanās saistībā ar Krievijas pieprasījuma kritumu.
Komisija skaidro, ka iekšzemes patēriņu atbalsta stabils ienākumu pieaugums un enerģijas izmaksu samazināšanās, lai arī mājsaimniecību uzkrājumi palielinās, neskatoties uz rekordzemajām procentu likmēm.
EK prognozē investīciju izaugsmes pakāpenisku paātrināšanos, pateicoties aktīvākai Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmantošanai un bankas aizdevumu izsniegšanas atlabšanai.
Komisija vēsta, ka Latvijas eksporta nozare kopumā ir pārsniegusi prognozes 2015.gadam, spējot atrast jaunus tirgus un paplašinoties tajos, kurus neietekmē Krievijas noteiktās sankcijas. Tāpat arī eiro vērtības samazināšanās ir palīdzējusi eksportētājiem paplašināt savu darbību ārpus eirozonas.
Taču tādi svarīgi sektori kā starptautiskie pārvadājumi un tūrisms joprojām pakļauti ārējo risku iedarbībai. Turklāt nodarbinātības izmaksu turpmāks kāpums ierobežos eksportēju iespējas panākt papildu tirgus daļu palielināšanu nākamajos divos gados, prognozē EK.
Komisijas jaunākās prognozes arī liecina, ka bezdarbs Latvijā samazināsies no 10,8% 2014.gadā līdz 8,8% 2017.gadā. Taču šie dati slēpj aizvien pieaugošās problēmas darba tirgū, kas saistītas ar darbaspējas vecuma cilvēku skaita samazināšanos, ņemot vērā emigrāciju un Latvijas novecojošo populāciju.
Tikmēr zemās izejmateriālu, jo sevišķi naftas, cenas šogad inflāciju saglabās zemu, tai veidojot 0,2%. Savukārt atalgojuma izaugsmes paātrināšanās un enerģijas cenu mazināšanās varētu pakāpeniski palielināt inflāciju līdz 1,4% nākamgad un 2,1% 2017.gadā, prognozē EK.
