FM: Jūnijā vērojamais ražošanas apjomu kritums vairākās nozarēs saistīts arī ar pieprasījuma mazināšanos Krievijas tirgū

Latvijas rūpniecībā šā gada jūnijā atkal ir fiksēts nedaudz straujāks ražošanas apjomu samazinājums - par 2,0% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, un tas ir saistīts arī ar pieprasījuma mazināšanos Krievijas tirgū. Tomēr rūpniecības situācija kopumā šogad ir pakāpeniski uzlabojusies, un otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo, rūpniecības produkcijas izlaide augusi par 2,4%.

Apstrādes rūpniecība pēc pēdējos mēnešos uzrādītā kāpuma jūnijā ir samazinājusies par 2,2%, savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē pēc ilgākas laikapstākļu noteiktas lejupslīdes jūnijā atkal bijis neliels gada pieaugums, norādījusi ministrija.

Lai gan jūnija dati norāda uz situācijas pasliktināšanos apstrādes rūpniecībā, faktori, kas to noteikuši, nav tik viennozīmīgi vērtējami.

Jūnijā, tāpat kā maijā, jūtami samazinājušies pārtikas produktu ražošanas pieauguma tempi, salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju veidojot vairs tikai 2,3%, kamēr iepriekš kāpums bija pietuvojies 10% līmenim. Situāciju ministrija saista ar kritumu tādās uz Krieviju eksportējamu produktu grupās kā, piemēram, zivju konservi, kur fiksēts samazinājums par 11,3%. Notikumi Krievijā visdrīzāk ir ietekmējusi arī dzērienu, apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošanas apjomu kritumu attiecīgi par 26,4%, 23,1% un 12,6%.

Savukārt otra joma, kas jūnijā būtiski ietekmējusi apstrādes rūpniecības ražošanas apjomus, ir kuģu un to iekārtu ražošana un remonts. Negatīvi rādītāji pagaidām vēl neko sliktu neliecina ne par nozares, ne apstrādes rūpniecības kopējām attīstības tendencēm, jo nozarei raksturīga izlaides apjomu koncentrācija atsevišķos mēnešos, kad pasūtītājiem tiek nodoti uzbūvētie vai remontētie kuģi.

Tajā pašā laikā ir arī vairākas citas apstrādes rūpniecības nozares, kas jūnijā turpināja demonstrēt labus izaugsmes rādītājus.

Izlaides apjomi vienā no divām lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm - koksnes un koka izstrādājumu ražošanā - joprojām pieaug, jūnijā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi palielinoties par 9,6%. Kā norādījusi ministrija, izcili rādītāji ar 68,4% gada pieaugumu ir vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Tāpat novērojams ķīmijas izstrādājumu ražošanas pieaugums par 63,1%.

Būtisku ietekmi uz apstrādes rūpniecības dinamiku un izlaides apjomiem vairs neatstāj lielākā metālu ražošanas uzņēmuma "Liepājas metalurgs" darbības apturēšana.

Metālu ražošanas apjomi jūnijā salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju kritušies vairs tikai par 6,4%, kamēr nozīmīgāku lomu ir saglabājusi gatavo metālizstrādājumu ražošana, kur gada griezumā bijis 5,5% samazinājums.

Neskatoties uz jūnijā piedzīvoto kritumu, kopumā gada pirmā puse apstrādes rūpniecībai ar aptuveni 1% lielu pieaugumu bijusi veiksmīgāka nekā viss pagājušais gads, kad situāciju negatīvi ietekmēja problēmas metālu nozarē. Nākamajos mēnešos rūpniecības situāciju turpinās ietekmēt ģeopolitiskā situācija reģionā, un būtiskākie riski šobrīd saistās ar Krievijas-Ukrainas konflikta tālāku eskalāciju, norādījusi FM.

Savukārt jaunākie konfidences indikatori nedod viennozīmīgu pamatu prognozēm - kamēr Latvijā patērētāju un uzņēmēju, tostarp rūpnieku, noskaņojums jūlijā ir uzlabojies, Eiropas Savienībā (ES) kopumā ekonomiskās pārliecības indekss (ESI) jau otro mēnesi pēc kārtas ir pazeminājies. Lai gan tas joprojām pārsniedz 100 punktu atzīmi, liecinot par pozitīvu ekonomisko izaugsmi, lejupvērsta dinamika var norādīt uz augošu piesardzību un zemāku pieprasījumu ES tirgos.