Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums, šī gada sākumā Latvijas ekonomika turpināja strauji augt. Pie tam turpat ceturto daļu pieauguma nodrošināja būvniecība, augot par fantastiskiem 35% gada griezumā, vērtē ekonomiste.

Viņa gan vērš uzmanību, ka pavisam nesen šī nozare piedzīvoja krīzi – būvniecības pievienotā vērtība sāka sarukt jau 2015. gadā, bet 2016. gadā tā samazinājās par gandrīz piekto daļu. Līdz ar to būvniecības kāpums ir likumsakarīgs, un tikai šogad nozare pārsniegs 2014. gada apjomus. Tomēr tik straujš kāpums ilgi turpināties nevar, kas nozīmē, ka arī būvniecības devums ekonomikas izaugsmē mazināsies, prognozē ekonomiste.

Pērn kāpums bija vērojams gan ēku, galvenokārt nedzīvojamo ēku – tirdzniecības ēku, biroju, ražošanas ēku un noliktavu –, gan inženierbūvju būvniecības apjomos. Dzīvojamo ēku būvniecības apjomi pērn vēl saruka, taču gaidāms, ka arī tie šogad atsāks augt. Būvē gan privātie, gan valsts un pašvaldības, un vēl visam klāt ir arī Eiropas Savienības fondu (galvenokārt infrastruktūras) projekti.

Būvniecības nozare ir beidzot sarosījusies. Tomēr arvien vairāk sāk iezīmēties arī vājie punkti – kapacitātes problēmas, akūts darbaspēka trūkums un tam sekojošs izmaksu sadārdzinājums. Projektu, šķiet, ir vairāk nekā to realizētāju. Agnese Buceniece

Būvniecība pašlaik veido aptuveni 5% no ekonomikā saražotā kopapjoma, kas ir nedaudz zem ilgtermiņa vidējā - 6%. Salīdzinājumam - 2007. gadā īpatsvars bija gandrīz divtik liels, proti 9%.

Nozare pašlaik nodarbina ap 63 tūkstošiem darbinieku jeb 7% no visiem strādājošajiem Latvijā, bet 2008. gadā būvniecībā strādāja divreiz vairāk cilvēku - 124 tūkstoši jeb gandrīz 12% no visiem strādājošajiem. Līdz ar to par nesenās vēstures atkārtošanos runāt nav pamata, uzskata "Swedbank" analītiķe.

Viņa norāda, ka salīdzinoši nesenā ekonomikas krīze ir ieviesusi pozitīvas pārmaiņas domāšanā – nekustamā īpašuma pasūtītāji, pircēji un nomnieki daudz rūpīgāk izvērtē savas izmaksas un nevēlas pārmaksāt, kā arī krietni uzmanīgāk skatās uz pirktspēju. Tas nozīmē, ka atšķirībā no iepriekšējās reizes nav cerību, ka būvniecības izmaksu sadārdzinājumu varēs pilnā apmērā pārnest uz gala patērētāju. Tas savukārt nozīmē - vai nu būvniekiem jākļūst ievērojami efektīvākiem vai arī būvniecības apjomu pieaugumam drīzumā ir jākļūst piezemētākam. Pretējā gadījumā, izmaksām turpinot augt, virkne nozares uzņēmumu nenovēršami saskarsies ar nopietnām naudas plūsmas problēmām, jo nespēs atpelnīt objektā ieguldīto.

Lai mazinātu būvniecības sektora pārkaršanas riskus un negatīvo ietekmi uz pārējo ekonomiku, galvenokārt iespējamu pārspīlēti strauju algu kāpumu, būtu lietderīgi apdomāt, vai nevajag atvieglot īslaicīgu darbaspēka ieviešanu būvniecībā, aicina Buceniece.