Tostarp jūnijā Latvija ir eksportējusi preces 810,479 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,6% jeb 12,9 miljoniem eiro vairāk nekā maijā un par 3,4% jeb 26,8 miljoniem eiro vairāk nekā pērn jūnijā. Savukārt importējusi Latvija ir preces gandrīz 1,041 miljarda eiro apmērā, kas ir pieaugums par 5,6% jeb 54,8 miljoniem eiro salīdzinājumā ar maiju un par 5,2% jeb 51,1 miljonu eiro vairāk nekā pērn jūnijā.
2015.gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās palielinājās par 3,8%.
Statistikas pārvaldē arī informēja, ka Latvijas ārējās tirdzniecības bilance jūnijā pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apmērā samazinoties līdz 43,8% (2015.gada maijā – 44,7%).
Eksportējusi Latvija jūnijā visvairāk koku, koka izstrādājumus un kokogles – par 150,985 miljoniem eiro (18,6% no kopējā eksporta apmēra), kas ir par 9,5% vairāk nekā šogad maijā un par 9,3% vairāk nekā pērn jūnijā, savukārt elektroierīces un elektroiekārtas eksportētas par 96,533 miljoniem eiro (11,9%), kas ir par 7,4% mazāk nekā pirms mēneša un par 9,6% vairāk nekā gadu iepriekš.
Importā jūnijā lielākais īpatsvars bija elektroierīcēm un elektroiekārtām, kas importētas 131,609 miljonu eiro apmērā (12,6% no kopējā importa apmēra), kas salīdzinājumā ar maiju ir par 0,8% vairāk, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju - par 27,8% vairāk, seko minerālais kurināmais, naftas un tās pārstrādes produkti, kas ievesti 113,822 miljonu eiro apmērā (10,9%), kas ir par 5,1% vairāk nekā maijā, bet par 15,4% mazāk nekā pērn jūnijā.
Statistikas pārvaldē piebilda, ka elektroierīču un elektroiekārtu importa palielināšanos 2015.gada jūnijā salīdzinājumā ar 2014. gada jūniju ietekmēja importa pieaugums iekārtām balss, attēlu un citu datu uztveršanai, konversijai, pārraidei un reģenerācijai par 5,7 miljoniem eiro jeb 2,4 reizes. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja dīzeļdegvielas importa kritums par 13,7 miljoniem eiro jeb 18,2%.
Jūnijā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm bija Lietuva (18,8% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,9%), Vācija (6,7%) un Zviedrija (6,2%), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,5% no importa kopapjoma), Polija (11,3%), Vācija (11,1%) un Igaunija (7,8%).
Kopumā Latvija uz ES valstīm šogad pirmajā pusgadā uzveda preces 3,715 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,9% vairāk nekā pērn attiecīgajā laikā, tajā skaitā jūnijā - 593 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,6% vairāk nekā maijā un par 3,3% vairāk nekā pērn jūnijā.
Savukārt uz NV valstīm Latvija šogad pirmajos sešos mēnešos eksportējusi preces kopumā 560,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 16,9% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā, tajā skaitā jūnijā - 106,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 15,6% vairāk nekā maijā, bet par 11,6% mazāk nekā pērn jūnijā.
Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka eksporta palielināšanos uz NVS valstīm salīdzinājumā ar maiju galvenokārt ietekmēja tā pieaugums uz Uzbekistānu - par 4,2 miljoniem eiro jeb 2,8 reizes (ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports palielinājās par 3,5 miljoniem eiro jeb četras reizes), kā arī uz Kazahstānu – par 2,2 miljoniem eiro jeb 84,9% (lauksaimniecības un pārtikas preču eksports palielinājās par 1,1 miljonu eiro jeb 2,2 reizes).
Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris jūnijā bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā jūnijā veidoja 8,7%, bet importā – 7,2%. Latvijas preču eksporta vērtība uz Krieviju 2015.gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju pieauga par 2,9 miljoniem eiro jeb 4,4%, bet importa - par 8,2 miljoniem eiro jeb 12,4%, savukārt salīdzinājumā ar 2014.gada jūniju eksporta vērtība uz Krieviju samazinājās par 16,7 miljoniem eiro jeb 19,3%, bet imports palielinājās par četriem miljoniem eiro jeb 5,6%.
