Foto: Shutterstock
Pagājušajā gadā Latvijas preču eksports saglabāja konkurētspēju un Latvijas eksportētāju tirgus daļa palielinājās gan Eiropas Savienībā (ES) kopumā, gan vairākās Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, piemēram, Lielbritānijā, Krievijā, Zviedrijā un Polijā, teikts centrālās bankas izdevumā "Latvijas maksājumu bilance".

Savukārt preču imports pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu saruka par 0,4%. Šo samazinājumu ietekmēja gan reeksporta sarukums, gan mazāka investīciju aktivitāte.

Ārējās tirdzniecības apgrozījums 2013.gadā kopumā turpināja palielināties. Preču ārējās tirdzniecības deficīts samazinājās līdz 2,09 miljardiem eiro jeb 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), preču eksportam salīdzinājumā ar 2012.gadu pieaugot par 1,4%. Lai gan vairāku preču grupu, īpaši preču grupu ar lielu īpatsvaru, piemēram, koksnes, pārtikas produktu, mehānismu un mehānisko ierīču, eksports palielinājās, tomēr kopīgais eksporta pieaugums 2013.gadā bija mazāks nekā iepriekšējā gadā. To ietekmēja gan parasto metālu un parasto metālu izstrādājumu eksporta sarukums rūpnīcas AS "Liepājas metalurgs" darbības pārtraukšanas dēļ, gan tas, ka 2012.gadā eksportu kāpināja rekordliela graudaugu raža, veidojot augstu atskaites punktu šo produktu eksporta pieaugumam, skaidrots izdevumā.

Pakalpojumu ārējās tirdzniecības pozitīvais saldo 2013.gadā palielinājās līdz 1,658 miljardiem eiro jeb 7,1% no IKP. Pakalpojumu eksporta gada pieaugums sasniedza 4,8%, galvenokārt palielinoties sniegto braucienu pakalpojumu apjomam, kā arī turpinoties dažādu pakalpojumu eksporta sektoru attīstībai. Saruka vienīgi sniegto pār vadājumu pakalpojumu apjoms, un to noteica vājš ārējais pieprasījums un augoša Baltijas jūras reģiona ostu konkurence. Pakalpojumu imports 2013.gadā pieauga par 0,3%, galvenokārt palielinoties saņemto finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu un informācijas un datorpakalpojumu apjomam.

Ienākumu konta negatīvais saldo saruka līdz 332,2 miljoniem eiro jeb 1,4% no IKP, jo nedaudz mazinājās ārvalstu tiešo investoru Latvijā gūtā peļņa.

Kārtējo pārvedumu konta pozitīvais saldo saruka līdz 576,3 miljoniem eiro jeb 2,5% no IKP, bet kapitāla konta pozitīvais saldo - līdz 573 miljoniem eiro jeb 2,5% no IKP. Lielāko līdzekļu ieplūdes daļu kārtējo pārvedumu kontā un kapitāla kontā veidoja saņemtie Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu saņemto ES fondu līdzekļu apjoms nedaudz samazinājās, tomēr bija nozīmīgs (1,05 miljardi eiro). Lielākais līdzekļu apjoms saņemts no lauksaimniecības fondiem (331,8 miljoni eiro) un Eiropas Sociālā fonda (91,6 miljoni eiro) kārtējo pārvedumu kontā, kā arī no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (327,3 miljoni eiro) un Kohēzijas fonda (228,7 miljoni eiro) kapitāla kontā.

2013.gadā ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā bija 608,9 miljoni eiro, kas ir 2,6% no IKP.

Valdības bruto ārējais parāds gada laikā samazinājās par 5,9 procentpunktiem, sasniedzot 130,5% no IKP. Saruka arī valdības neto ārējais parāds - no 38,9% no IKP 2012.gada beigās līdz 35,4% no IKP 2013.gada beigās.

Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts 2013.gadā bija 191,1 miljons eiro jeb 0,8% no IKP. Tekošā konta deficīta sarukumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu veicināja preču ārējās tirdzniecības negatīvā saldo samazināšanās un pakalpojumu eksporta pieaugums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!