Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā šā gada 2. ceturksnī veidojās 32,3 miljonu latu pārpalikums jeb 0,8% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP). Līdz ar to šā gada pirmajā pusgadā kopumā tekošā konta deficīts ir bijis neliels - tikai 44,9 miljoni latu jeb 0,6% no prognozētā IKP, "makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Braukša.
Tekošā konta deficīta samazināšanos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu noteikusi preču ārējās tirdzniecības deficīta samazināšanās.
Preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts 2. ceturksnī samazinājās līdz 24,4 miljoniem latu jeb 0,6% no prognozētā IKP. Preču un pakalpojumu eksporta gada pieaugums bija 4,7%, bet to imports salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 2,9%.
Preču ārējās tirdzniecības bilanci 2. ceturksnī stiprināja AS "Rīgas Kuģu būvētava" uzbūvēto pasažieru kuģu eksports uz Krieviju (saskaņā ar uzņēmuma paziņojumiem "Nasdaq OMX Riga" biržai uzbūvēti un pārdoti trīs kuģi par kopējo summu aptuveni 13,5 miljoni latu). Latvijas eksporta tirgus daļas galvenajā tirdzniecības partnervalstīs turpināja pieaugt.
Savukārt importa apjomi kopš gada sākuma mazinājušies, diemžēl arī uz starppatēriņa un kapitālpreču preču rēķina – šīs preces ir nepieciešamas turpmākās ražošanas attīstībai un eksporta potenciāla stiprināšanai, norāda Braukša.
Pārvadājumu un braucienu pakalpojumu eksports ir pieaudzis, to gan ietekmējuši arī sezonāli faktori. Turpmāko pārvadājumu nozares attīstību vismaz īslaicīgi varētu ierobežot Krievijas lēmums ieviest izmaiņas muitošanas sistēmā.
Pārvadājumu apjomu pozitīvi varētu ietekmēt SIA "Ldz Cargo" lēmums līdz šim nomāto vilcienu vagonu vietā veikt to iegādi, tā kļūstot elastīgākiem kravu pārvadājumu plānošanā un attīstīšanā. Tomēr Latvijai ir ko piedāvāt ne tikai tradicionālajā pārvadājumu nozarē, bet arī citās jomās. Arvien nostiprinās informācijas un datorpakalpojumu eksports. 2. ceturksnī pieaudzis arī atsevišķu mazāku pakalpojumu nozaru eksports, piemēram, sakaru pakalpojumi un individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi.
2. ceturksnī palielinājās arī naudas ieplūdes valstī kārtējo pārvedumu veidā, kurus galvenokārt veido saņemtie maksājumi no Eiropas Savienības (ES) fondiem. Kopumā no ES fondiem 2. ceturksnī tika saņemti 212,1 miljoni latu. Tāpēc varam vērtēt, ka 1,2 miljoni eiro, kas Latvijai būs jāatmaksā ES par neatbilstīgi iztērētajiem fondu līdzekļiem, uz Latvijas maksājumu bilances statistiku būtisku ietekmi neatstās. Šī summa attiecībā pret visiem no ES saņemtajiem līdzekļiem ir salīdzinoši neliela un veido tikai 0,4% pat tikai no šajā ceturksnī saņemtā finansējuma, norāda ekonomiste.
Finanšu konta negatīvais saldo 2. ceturksnī palielinājās līdz 77,1 miljonam latu jeb 1,9% no prognozētā IKP. Kā ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā ieplūda 121,9 miljoni latu (3% no prognozētā IKP).
Visvairāk ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā palielinājās finanšu un apdrošināšanas darbībās (galvenokārt no ASV un Zviedrijas) un apstrādes rūpniecībā (galvenokārt no Kipras, Igaunijas un Dānijas).
