Tikai aptuveni piektā daļa reģistrēto bezdarbnieku atgriežas darba tirgū pirmo trīs mēnešu laikā, kamēr vairāk nekā trešdaļa bezdarbnieku pabalstu saņem pilnu laiku – deviņus mēnešus, minēts Labklājības ministrijas (LM) konceptuālajā ziņojumā "Aktīvās novecošanās stratēģija ilgākam un labākam darba mūžam Latvijā".
Ziņojumā meklēti risinājumi par gados vecāko iedzīvotāju - vecumā 50 gadi un vairāk nodarbinātību.
Bezdarbnieka pabalsts ir izplatītākais sociālās apdrošināšanas pakalpojuma veids gados vecāko darbspējas vecuma iedzīvotāju vidū. Tāpat gados vecāko darbspējas vecuma darbinieku vidū izplatīta ir invaliditātes pensija, kuras saņēmēju skaits, straujāk palielinājās ekonomiskās krīzes laikā kā papildus ienākumu avots. Tajā pašā laikā nodarbinātības līmenis personu ar invaliditāti vidū pēc ekonomiskās krīzes ir samazinājies, tādējādi piešķirot invaliditātes pensijai būtiskāku lomu ienākumu veidošanā, secina LM.
Nodarbinātības jomā gados vecākos iedzīvotājus Latvijā kopumā raksturo samērā augsta līdzdalība darba tirgū, bet galvenais izaicinājums ir bezdarbs un īpaši ilgstošais bezdarbs.
"Aktīvās novecošanās stratēģija ilgākam un labākam darba mūžam Latvijā" izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Kopš 1990. gada Latvijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies vairāk nekā par piektdaļu, un 40% iedzīvotāju ir vecumā 50 gadi un vairāk, turklāt šī grupa veido 30% no darbspējas vecuma iedzīvotājiem.
Latvijā šogad marta beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 9,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita jeb Nodarbinātības valsts aģentūrā bija reģistrējušies 85 414 bezdarbnieki.
