Savā 14 gadu pieredzē valodu mācību jomā esmu vairākkārt dzirdējusi valsts iestādes gaužamies, ka, nav iegūts vēlamais rezultāts no kursiem, jo viņi bijuši spiesti izvēlēties lētāko piedāvājumu. Tomēr, šajā ziņā grēko ne tikai valsts un pašvaldības iestādes, bet arī privātais sektors. Pieņemu, ka daudziem ir pazīstama situācija, kad sadarbības partnera meklēšana tiek uzticēta biroja administratorei vai sekretārei. Viņa izsūta e-pastus ar lūgumu atsūtīt piedāvājumu pāris google meklētāja augšgalā esošajām firmām, piedāvājumus noliek uzņēmumam vadītājam uz galda, kurš, daudz nedomājot, izvēlas lētāko. Tajā pašā laikā, situācijā, kad vadītājam pašam vajadzīgas svešvalodas mācības (pārsvarā tās ir individuālas programmas), pirms izdarīt izvēli, tiek iesaistīti arī citi argumenti un izvēle tiek izdarīta daudz rūpīgāk.
2. Mācības atliek līdz "labākiem laikiem"
Ļoti bieži dzirdēta atruna – "šobrīd mums nav naudas mācībām, biznesam neklājas tik labi, kā mēs vēlētos". Šādus gadījumus man gribas salīdzināt ar ārsta apmeklējumu. Jā, apzinīgākie nu mums apmeklē ārstu regulāri, profilakses nolūkos. Tomēr, pie konkrēta speciālista (lasi – svešvalodas pasniedzēja) mēs dodamies tad, kad mums kaut kas sāp. Kāpēc mēs biznesā izlemjam rīkoties citādi? Sevišķi, ja biznesa panākumi vistiešākajā veidā atkarīgi no labām svešvalodas zināšanām (klientu apkalpošana, eksports, e-pastu rakstīšana, sarunas pa telefonu, pārrunas ar sadarbības partneriem, jaunu tirgu apgūšana utt.)?
Problēma ir jārisina tad, kad to konstatējam nevis tad, kad pienāks "labāki laiki".
3. Nepārrunā mācību mērķus un vajadzības ar darbiniekiem un pakalpojuma sniedzēju
Lēmums par svešvalodu mācīšanos uzņēmumā var tikt pieņemts dažādu iemeslu dēļ. Visbiežāk, tas tiek pieņemts tad, kad ir konstatēts, ka darbinieki nespēj kontaktēties attiecīgā svešvalodā tādā līmenī, kā no viņiem sagaida uzņēmuma kultūra, vadība, klienti vai sadarbības partneri. Gadās, ka nepilnīgu svešvalodas zināšanu dēļ darbinieki pakļauj riskam uzņēmuma reputāciju.
Atsevišķos gadījumos tiek pieņemts lēmums papildināt viena vai pāris darbinieku svešvalodu zināšanas, tomēr, lielākajā daļā gadījumu svešvalodu mācībās tiek iesaistīti visi vai daļa uzņēmuma vai nodaļas darbinieku. Katram uzņēmumam vai/un nodaļai ir konkrētas situācijas, kurās jālieto svešvaloda. Katram potenciālajam studentam ir konkrētas komunikācijas grūtības, kuras ir jāatrisina. Tāpēc ir ļoti svarīgi pirms mācību uzsākšanas vienoties par mācību mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem ar darbiniekiem. Ne mazāk svarīgi ir darīt šos mērķus zināmus sadarbības partnerim – valodu skolai. Jo, tikai speciālists, pēc sarunas ar uzņēmuma atbildīgo personu, iedziļinoties uzņēmuma specifikā un situācijās, kādās darbiniekiem nākas lietot valodu, var ieteikt un sastādīt noderīgāko svešvalodas programmu un piedāvāt visatbilstošāko pasniedzēju.
4. Apvieno vairākus līmeņus vienā, naudas taupīšanas nolūkā
Valodu zināšanas tradicionāli tiek iedalītas zināšanu līmeņos. Ir dažādas sistēmas, no kurām visbiežāk lietotā Eiropā ir Common European Framework of Reference for Languages, kura izšķir 6 valodas zināšanu līmeņus. Pirms mācību uzsākšanas dalībnieki parasti tiek testēti, lai izvēlētos katra priekšzināšanu līmenim atbilstošo programmu. Ja šis solis tiek ignorēts, un dalībnieki ar dažādām priekšzināšanām mācās vienā grupā, rezultāts nevar tikt sasniegts vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, kursa saturs nevar tikt pielāgots vienlaicīgi vairākiem zināšanu līmeņiem (izņemot gadījumus, kad tas ir specifisks), jo katrā ir konkrēts vārdu krājuma un gramatikas normu apjoms, kas jāapgūst. Otrkārt, dalībnieki ātri zaudēs motivāciju, jo, vai nu nejutīs progresu (augstākie zināšanu līmeņi) vai netiks līdzi (zemākie zināšanu līmeņi). Rezultātā, naudas taupīšana pārvērtīsies par naudas izmešanu vējā, jo neviens no kursa dalībniekiem nebūs sasniedzis rezultātu – uzlabojis savas svešvalodas prasmes.
5. Projekts "Svešvalodu mācības" tiek realizēts kā īstermiņa mācības
Svešvalodu mācības ir specifiskas un nevar tikt salīdzinātas ar citām personāla mācībām. Piemēram, tādām kā projektu vadība, stresa noturība vai darba aizsardzība. Pēdējās katrs no iesaistītajiem darbiniekiem parasti apmeklē vienu reizi un ar to tiek uzskatīts, ka viņš ir ieguvis vajadzīgās prasmes, spējas vai zināšanas.
Ar svešvalodas mācībām ir citāti. Jau iepriekš runāju par to, cik svarīgi ir noteikt mācību mērķi, lai atrisinātu konkrēto komunikācijas (rakstveida, mutiskās, klausīšanās vai rakstīšanas, vai visas kopā) grūtību. Iepriekš arī minēju zināšanu līmeņu sistēmu, kuras ietvaros parasti risinās valodu mācības. Līdz ar to, tas, cik ilgs laiks būs vajadzīgs katram konkrētajam darbiniekam mērķa sasniegšanai, ir tieši atkarīgs no viņa esošā svešvalodas zināšanu līmeņa. Piemēram, ja augstākajiem zināšanu līmeņiem pietiks ar, piemēram, 3 mēnešu kursu, tad zemākajiem būs nepieciešams divas vai pat trīs reizes ilgāks laiks tā paša mērķa sasniegšanai. Līdz ar to, organizēt visu līmeņu grupām vienāda ilguma mācības ir kļūda, kas, ne vien neatrisinās problēmu, bet arī ir uzskatāma par nelietderīgu investīciju zemāko zināšanu līmeņu gadījumā.
Inga Zeide
Communication Teachers Group valodu skolas direktore