Foto: Celtnieku arodbiedrības arhīvs
Ja darba vietā rodas kādas problēmas, vai jums tās ir vieglāk atrisināt vienam vai ar arodbiedrības atbalstu?

Ja būsiet arodbiedrības biedrs, tad arodbiedrība cīnīsies par Jūsu tiesībām un saņemsiet bezmaksas juridiskās konsultācijas - darba algu saņemsiet regulāri, par jums samaksās visus nodokļus, tiks uzskaitītas visas virsstundas, saņemsiet ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu, kā arī arodbiedrības un darba devēja noslēgtais koplīgums garantēs papildu labumus un sociālās garantijas.

Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības 2017. gada pavasara izdevumā "LIZDA Vēstnesis" lasām: "Mēs varam brīnīties par to, cik labi cilvēki dzīvo Norvēģijā, Dānijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un citviet, bet viņi iesaistās, ir aktīvi, veido dialogu, sadarbojas ar savām valdībām un panāk pozitīvu rezultātu. Būtiskākais ir tas, ka viņi nav vienaldzīgi par to, kas notiek viņu valstī, un nedodas prom, meklējot labāku dzīvi citā zemē. Strādājošajiem jāiesaistās vairāk, jāapvienojas arodbiedrībās, tādējādi arodbiedrības būs stipras un valdības attieksme mainīsies. (..) Mēs varam sasniegt vairāk tikai pie viena nosacījuma – ir jābūt aktīviem pilsoņiem savā valstī. Nedrīkstam domāt, ka politika tiek veidota bez mums - Latvijas iedzīvotājiem, un ar mums nerēķināsies. Tā nedrīkst būt, un mēs nevaram to pieļaut! Tikai mēs paši ar savu godīgo attieksmi pret savu valsti varam ietekmēt politikas veidošanos un būt laimīgi." Visu rakstu "Kādēļ ir vērts būt arodbiedrībā?" lasiet: http://www.arodbiedribas.lv/

Kā kļūt par arodbiedrības biedru?
Ja uzņēmumā vai iestādē jau ir arodorganizācija, uzmeklē tās vadītāju, ja uzņēmumā nav arodorganizācijas - Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) mājaslapā atrodi savas nozares arodbiedrības kontaktus un noskaidro iespēju pievienoties.

LBAS dalīborganizāciju – nozaru arodbiedrību kontaktus meklē šeit.
Savukārt darba devējam arodbiedrība palīdz uzlabot komunikāciju ar darbiniekiem, paaugstināt darba kvalitāti un rezultātus, sekmēt stabilitāti, motivēt darbiniekus un paaugstināt uzņēmuma reputāciju. Vienmēr jāatceras, ka likums neļauj aizliegt arodbiedrības dibināšanu iestādē vai uzņēmumā. Uzņēmumos, kuros darbojas arodbiedrības, praktiski nav ēnu ekonomikas. Piemēram, šī gada Ilgtspējas indeksa rezultāti apliecina, ka arodbiedrības klātbūtne uzņēmumā garantē augstus rezultātus. LBAS Sociālā dialoga balvu šogad Ilgtspējas indeksa ietvaros pasniedza uzņēmumam "Cēsu alus", kurš šogad kopvērtējumā ir sasniedzis augstāko – platīna vērtējumu, un daudzu gadu garumā ir sevi pierādījis kā spilgtu pozitīva sociālā dialoga piemēru.

Kā viens no labākajiem arodbiedrības sadarbības partneriem LBAS balvu ir saņēmis SIA "Ventamonjaks serviss". Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars izdevumam "LBAS Vēstis" ir paudis viedokli, ka darba devēja sadarbība ar arodbiedrību un koplīgums ir garants augstākam darba ražīgumam: "Uzņēmumam no koplīguma ir labums ir tāds, ka pie šādas skaidri aprakstītas sarunas darbinieks ražīgāk veic savus pienākumus, atbilstoši šiem definētajiem noteikumiem. (..) Koplīgums atvieglo arī kolektīva vadīšanu, - ne tikai ar naudu stimulējot darbinieku, bet ar to, ka tiek pateikts skaidri, par ko viņš saņem darba samaksu un sociālās garantijas. Līdz ar to, ir iespējams ar mazāku administratīvo personālu panākt to pašu rezultātu, nevis katriem pieciem darbiniekiem pieliekot vadītāju."

Visu interviju ar SIA "Ventamonjaks serviss" valdes priekšsēdētāju lasiet šeit.

Nacionālā līmeņa sociālie partneri ir valdība, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un LBAS. Pašlaik LBAS prioritātes ir neatlaidīgs darbs, aizstāvot darbinieku intereses plānotās nodokļu reformas un grozījumu Darba likumā apspriešanas gaitā.

LBAS neatbalsta iecerētos grozījumus Darba likumā
LBAS neatbalsta strādājošo tiesisko garantiju mazināšanu un atkārtoti iesniedza iebildumus Labklājības ministrijai par likumprojektu "Grozījumi Darba likumā". LBAS norāda, ka iebilst pret plānotajiem grozījumiem saistībā ar virsstundu apmaksas samazināšanu un arodbiedrības biedru tiesību ierobežošanu, kā arī vairākām citām iecerētajām izmaiņām.

LBAS kategoriski iebilst iecerei grozījumiem Darba likuma 68. pantā - samazināt piemaksas apmēru par virsstundām, uzsverot, ka tas atstās negatīvu iespaidu ne tikai uz darbinieku algām, bet arī uz pašvaldību un valsts budžetiem. LBAS sniegtajos iebildumos jau atkārtoti ir pausta nostāja par to, ka piemaksas apmēram par virsstundām ir jāpaliek 100% apjomā. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns norāda, ka, veicot šādas izmaiņas, tiktu samazināta darbinieku reālā darba samaksa, kas Latvijā ir ļoti zema.

LBAS priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Muhlinkins pauž viedokli, ka ne jau piemaksa par virsstundām ietekmē uzņēmumu konkurētspēju, - virsstundas ir pieļaujamas tikai ārkārtas gadījumos, un šis darbs arī attiecīgi ir jānovērtē: "Turpretī piemaksas samazināšana neveicinās darba devēju vēlmi sakārtot darba organizāciju un darba vidi, kuru nesakārtotība bieži vien ir par iemeslu virsstundām. Jau tagad redzams, ka garās darba stundas veicina darbinieku pārstrādāšanos un izdegšanu, kā liecina arī pieejamie dati par arodslimībām. Ja piemaksas par virsstundām tiks samazinātas, tas turpinās graut Latvijas darbinieku uzticību darba tirgum un diemžēl neliecinās par darba devēju sociālo atbildību."

Grozījumus Darba likuma 68. pantā neatbalsta arī Satiksmes ministrija, Iekšlietu ministrija un Tieslietu ministrija. Tieslietu ministrijas ieskatā, konkrētā grozījumu redakcija nemudinās darba devējam risināt darbinieku pārslodzes problēmas, bet gan tieši atlikt šī risinājuma meklējumus.

LBAS par nepieļaujamu uzskata arī iecerēto arodbiedrību biedru garantiju samazināšanu. Tā plānota saistībā ar grozījumiem Darba likuma 110. pantā, kas šobrīd paredz obligātu saskaņošanu ar arodbiedrību, ja darba devējs vēlas darbinieku – arodbiedrības biedru atbrīvot no darba. Grozījumos plānots, ka darba devējam būs aizliegts uzteikt darba līgumu bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas tikai darbiniekam - arodbiedrības pilnvarotai personai. LBAS uzskata, ka 110.pants efektīvi aizsargā darbinieku no nepamatota uzteikuma un nepieciešamības to apstrīdēt tiesā. Priekšlikums svītrot tiesisko mehānismu atsevišķu gadījumu dēļ, kad nav rasts konstruktīvs dialogs ar arodbiedrību, ir nesamērīgs un nekonstruktīvs.

LBAS aktīvi darbojas jauniešu Padome, iepazīstot gan darba vidi , gan LBAS apmācībās un organizētajās akcijās.

Vairāk par plānoto nodokļu reformu un grozījumiem Darba likumā lasiet jaunākajā izdevumā "LBAS Vēstis"

BŪSIM STIPRI UN VIENOTI ARODBIEDRĪBĀS!

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība

Raksts tapis sadarbībā ar Friedrich - Ebert - Stiftung E.V. ārvalstu pārstāvniecību



Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!