Foto: Publicitātes foto
Pēc Lielbritānijas referenduma jeb Brexit situācija pasaulē sāk mainīties. Viena no izmaiņām, kas varētu ietekmēt ne tikai politisko situāciju, bet arī Eiropas savienības iedzīvotājus, ir jautājums par angļu valodas oficiālo lietojumu ES ievaros. Kā vairāki pašmāju un ārzemju ziņu portāli minējuši, līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no ES, pastāv liela iespēja, ka angļu valoda pazaudēs oficiālo Eiropas valodas statusu.

Ja neiedziļinās šajā jautājumā, tā var likties salīdzinoši neliela problēma. Tomēr, ja skatās uz kopējo situāciju, angļu valodas nelietošana ES varētu nozīmēt grūtāku piekļuvi informācijai no Briseles. Nesen laikraksts NewYork Times aprakstīja iespējamās problēmas pēc Brexit, pievēršot pastiprinātu uzmanību valodas jautājumam. Briselē šobrīd izveidots pasaulē lielākais ārzemju mediju korpuss, kas nozīmē, ka, ja tiktu pilnībā pārtraukta vai ievērojami samazināta angļu valodas lietošana, austrumeiropiešiem un citu valstu reportieriem, kuri labāk pārvalda angļu valodu, nevis franču vai vācu, būtu salīdzinoši grūtāk sekot līdzi jaunākajiem notikumiem. Vadoties pēc The Wallstreet Journal sniegtās informācijas, apmēram 80% žurnālistu angļu valodas nelietošana varētu sagādāt ievērojamas problēmas saprast un spēt izskaidrot sarežģītus politiskos notikumus. Svarīga informācija varētu nenonākt pie iedzīvotājiem vai nokļūtu nekvalitatīvā formātā.

Savu viedokli par angļu valodas lietojumu ES valstīs pauž arī Rīgas Biznesa skolas Angļu valodas centra direktore Tatiana Ginzburg: "Cilvēki izmanto angļu valodu ne tāpēc, ka tā ir daļa no Eiropas Savienības, bet tāpēc, ka tā ir efektīva. Neatkarīgi no komunikācijas politiskajā vidē, ikdienā, biznesā un zinātnē turpināsies saziņa angļu valodā. Cilvēki darīs to, kas būs ērtāk. Protams, ir pozitīvi, ja šīs pārmaiņas motivēs cilvēkus apgūt citas valodas, taču angļu valodas nozīme nesamazināsies." Šo viedokli arī apstiprina Forbes žurnālists Tims Vorstals (Tim Worstall), kurš uzsver, ka angļu valoda nepazudīs no Eiropas iedzīvotāju saziņas un politiskās skatuves. Neatkarīgi no ES lēmuma, 500 miljoni iedzīvotāju turpinās to izmantot saziņā, jo tai nav alternatīvas, kas spētu strādāt visā Eiropā. Kā arī tās nelietošana apgrūtinātu politiskos procesus.

Kā redzams, viss norāda uz to, ka angļu valodas nozīmīgums globālajā līmenī tuvākajā laikā nesamazināsies, un tā tiks lietota gan biznesa vidē, gan arī ikdienā, ceļojot ārpus Latvijas vai iegūstot jaunāko informāciju no starptautiskiem ziņu dienestiem. Lai spētu sekot līdzi notikumiem, kas skar ES, kā arī diskutēt par šiem jautājumiem starptautiskā vidē, nepieciešams regulāri uzspodrināt savas angļu valodas zināšanas, it sevišķi, ja valoda netiek lietota ikdienā.


Rīgas Biznesa skolas Angļu valodas centrs piedāvā kvalitatīvus un efektīvus mācību kursus, kur studenti tiek apmācīti, vadoties pēc viņu patiesā zināšanas līmeņa. Jaunais mācību semestris Rīgas Biznesa skolas Angļu valodas centrā sāksies 19. septembrī. Vairāk informāciju par mācību uzsākšanu atradīsi šeit, vai zvanot pa tālruni 67089800.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!