– Digitālā transformācija izklausās diezgan sarežģīti. Lūdzu, pastāstiet, ko tas nozīmē?
Tā notiek. Tā pārņem nozares, kas tradicionāli nav saistītas ar informācijas tehnoloģijām, piemēram, lauksaimniecību. Kurš varēja iedomāties, ka būs datu centrs, ko sauc uzņēmuma pļaujmašīna? Tieši uz lauka tas vāc ražu un datus kopā ar to.
Es domāju, tas notiek tāpēc, ka samazinās datoru robežizmaksas. Tāpat kā mobilajiem tālruņiem — pirms 20 gadiem tas maksātu tikpat, cik mēnesi īrēt smalku viesnīcu. Šodien tas izmaksā patiešām maz, lai gan ir daudz jaudīgāks un ar funkcijām, kuras pirms dažiem gadiem mēs pat neiedomājāmies.
– Lūdzu, miniet dažus piemērus!
Es domāju, ka lietu internets būs visur — mēs redzēsim sensorus, datorus. Jums tas būs pulkstenī un pateiks, kā šodien jūtaties. Vai tas var būt sporta apavos — iztēlojieties, ka jums apavos būs sensori, ko darbina varbūt skriešana, enerģija vai skaņa un kas jums pasaka, kāds paņēmiens vai ātrums jums ir jāizvēlas. Varbūt tas saka: "Jums šodien nav noskaņojuma, jūs necenšaties. To var būt izraisījis ēdiens, tāpēc šodien labāk atpūtieties." Varbūt tas teiks: "Izskatās lieliski. Iesaku noskriet vēl kādu gabalu." Tā ir savdabīga izklaide.
Bet iztēlojieties, ka jums tas ir plūsmas līnijā, kur mēra ražošanas konveijera lentes temperatūru un taru. Un šī lente saka: "Klau, es drīz salūzīšu — nedēļas laikā jums ir jānomaina dažas detaļas, un, lūdzu, izdariet to ar gumijas detaļu, citādi es pēc divām nedēļām salūzīšu un jums tas izmaksās miljonu."
Cits piemērs ir aviācijas dzinējs. Viens no mūsu klientiem ražo lidmašīnu turbīnas, kas pašas sevi uzrauga un potenciāli arī pašas sevi salabo, tas nozīmē, ka tās informē, kas ar tām notiks, ja jūs kaut ko neizdarīsiet. Piemēram, mēs esam cilvēki un lietainā laikā dodamies skriet šortos. Pēc skriešanas es pārnāku mājās un sāku šķaudīt. Tas liecina, ka kaut kas manā ķermenī pasliktinās, tāpēc man vajadzētu iedzert zāles, karstu tēju un agrāk iet gulēt, citādi rīt no rīta es pamodīšos slims. Tas pats ar mašīnu — šajā sekcijā temperatūra ir augstāka, jo plīst gumijas izolācija. Tā vēl nav saplīsusi, bet nomainiet to tagad un pēc divām nedēļām jums nebūs jāpiedzīvo dīkstāve. Mums ir stimuls, kad tas tiek darīts tiešsaistē un piesūta ziņojumus. Kad tas pienāk, kāds jau gaida, lai to salabotu. Tā ir tikai maza daļa no iespējām.
Vēl piemērs ir lauksaimniecība — mašīnas, piemēram, traktors vai kombains, kas iegūst datus par ražu, mitrumu, temperatūru, augsni utt. Par graudu stāvokli: vai tie ir vai nav jāžāvē, vai jums ir jārezervē žāvēšanas tehnika utt. Klients pat apgalvo, ka šīs mašīnas ražotne vairāk zina par to, kas tajā notiek, nekā tie, kas to vada un ekspluatē.
Vai padomājiet par autonomajiem automobiļiem — mūsdienu automatizētajā automobilī tagad ir simt centrālo procesoru. Varbūt pēc pāris gadiem to būs tūkstoš un tas maksās tikai mazu daļu no tā, cik tas izmaksāja vakar. Iedomājieties, ko tas var darīt, piemēram, sekot līdzi ceļu satiksmei. Tas tehniski var sekot līdzi pat grafikam, piemēram, es rīt dodos uz Kauņu, tāpēc automobilis pasaka, ka ir jāceļas pusstundu agrāk, jo būs ceļa remonts. Patiesībā man to paziņoja citi automobiļi, pamatojoties uz ražotāju pārvaldīto mākoni. Tādas lietas notiks pilnīgi noteikti.
Minēšu pēdējo piemēru — mūsu klientu, kas fiziski atrodas Indijā. Viņš reālā laikā uzrauga slaucamo govju veselību. Viņš zina, kuras govis, kā un kad ir jāslauc, lai palielinātu izslaukumu. Viņu interesē arī govju veselība, lai saglabātu piena kvalitāti un nesāktos govju slimības.
– Jūs strādājat IT nozarē, tāpēc jums tas viss šķiet tuva nākotne, taču lielākajai daļai sabiedrības tas var izklausīties biedējoši. Piemēram, automobiļi, kas sarunājas savā starpā. Varbūt tāpēc digitālās transformācijas rādītājs liecina, ka vairāk nekā puse uzņēmumu neko nedara, lai iesaistītos digitālajā transformācijā?
Pastāv jēdziens, ko sauc par inovāciju dilemmu. Šis jēdziens apraksta uzņēmumu, kas virzās pa inovāciju viļņiem. Piemēram, vispirms bija lieldators, tad kaut kas zemāks par lieldatoru, tad dators, tad tālruņi. Jo lielākus panākumus gūstat kādā vilnī, jo mazāka ir varbūtība, ka būsit sekmīgs nākamajā. Kāpēc? Varbūt jūs domājāt, ka lieldatori valdīs mūžīgi. Vai varbūt jūs neieguldījāt pareizajā inovāciju virzienā. Ir gadījumi, kas apliecina: ja esat izcils kādā jomā, jūs nebūsit citā. Tas pats ir autobūvē — ir lieli autoražotāji, kas cietuši neveiksmi naftas krīzes dēļ. Un kopš tā laika šie "lielie puiši" mokās, piemēram, ASV ražotāji. Bet jaunpienācēji, piemēram, japāņi, korejieši vai eiropieši izdzīvo, jo ražo elektromobiļus. Vai vecie, lielie uzņēmumi tos panāks? Droši vien jā. Vai tas izmaksās dārgāk nekā, piemēram, "Tesla"? Ļoti iespējams.
Jūs varētu teikt, ka mēs, IT milži, arī esam atbildīgi. Inovācijas mūsu nozarē pilnīgi noteikti notiek perifērijā. Bija laiki, kad inovācijas nāca no darba devēja. Tāpat kā jūsu tēvs pārnāk mājās un atnes jaunu, dārgu datoru, ko ir saņēmis darbā. Tagad tas ir citādi — jaunieši nāk pie sava darba devēja un saka: es gribu glabāt datus mākonī, lai es varu sazināties no mājām, ielūkoties savā klientu attiecību pārvaldības sistēmā un redzēt, kas man rīt ir jāapmeklē. Darba devējs apgalvo, ka tas nav iespējams. Un jaunietis tam nespēj noticēt, jo tādas lietas var dabūt pat par brīvu. Inovācijas uzņēmumos izraisa pieprasījums, un ¾ uzņēmumu, kas nezināja, kā tas izskatīsies, zināmā mērā ir pārsteigtas nesagatavotas.
– Digitālās transformācijas rādītājā bija rakstīts, ka ļoti daudzi lielie uzņēmumi baidās no jaunuzņēmumiem. Kāpēc tā? Vai arī, no kādiem jaunuzņēmumiem ir jābaidās?
Es domāju, ka nav jābaidās no jaunuzņēmumiem, varbūt tikai no to idejām. Baidīties nav īstais vārds. Uzņēmumiem ir jābūt atvērtiem šīm idejām. Tās var patiešām satricināt to pašreizējo vidi, taču var arī palīdzēt izdzīvot. Vai arī tie var nolemt palikt pie vecā, milzīgā un aizsargāt to, taču tad tie būs spiesti pamest uzņēmējdarbību. Tā ir izvēle, kas tradicionālajiem uzņēmumiem ir jāizdara visās nozarēs. Un jaunuzņēmumiem nav ne no kā jābaidās. Pēdējos 10, 15 gadus datoru robežizmakas samazinās.
Arvien vairāk un vairāk resursu ir pieejams arvien mazākiem un mazākiem uzņēmumiem. Viens no maniem draugiem bija jaunuzņēmuma īpašnieks un uzņēmējs. Reiz viņš man pastāstīja, ka tad, kad viņš veic datošanas operācijas, izpildot kampaņu lielam klientam, kas divas nedēļas apstrādā ļoti daudz saspiešanas jaudas, viņam tās nav. Ja viņam tā būtu jānopērk, jaunuzņēmums nekādā ziņā nedabūtu kredītu, nespētu to nopirkt, un no pirkuma būtu jāatsakās un jāatdod atpakaļ ar zaudējumiem. Bet tagad mans draugs var iet pie pakalpojumu sniedzēja ar kredītkartēm, vienkārši pasūtīt tiešsaistē un saņemt. Tad izmantot tik daudz, cik viņam vajag, un pēc tam pārstāt nomāt šo datošanas jaudu un aizmirst par to.
Pirms dažiem gadiem tas bija neiedomājami. Maziem uzņēmumiem pieejamie resursi ir nedzirdēti lieli. Nepieredzēta piekļūstamība un jauda. Un mēs esam šeit, lai tiem palīdzētu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
