Foto: Publicitātes attēli
Latvijas kompānijas "Baltic Oil Terminal" un "Euro Oil Refinery" ir vienas no lielākajam naftas treideriem Baltijas valstīs, kuras ved aktīvus sagatavošanas darbus jaunas naftas pārstrādes rūpnīcas (NPR) celtniecībai Baltijā. Rūpnīcu ir plānots celt Latvijas pilsētas Daugavpils rajonā, kas atrodas dzelzceļa mezgla tuvumā un ir tikai 4 km attālumā no pašlaik dīkstāvošas naftas vada sistēmas LatRosTrans. Taču holdinga plāni netiek aprobežoti tikai ar naftas pārstrādi. Paralēli tiek veikta naftas termināļa celtniecības projekta izstrāde Rīgas ostas teritorijā.


SIA KU „Baltic Oil Terminal"

valdes priekšsēdētājs

Nikolajs Jermolajevs 



Tā izskatīsies viena no projektējamā naftas pārkraušanas termināļa piestātnēm 

Ne pārstrādei vienoti

Kompānija "Euro Oil Refinery" cels Daugavpils rajonā rūpnīcu jēlnaftas pārstrādei ar 7,8 milj. tonnas gadā. Vieta ir piemērota - trīs valstu robežu tuvumā: 150 km no Krievijas, 30 km no Baltkrievijas un 25 km no Lietuvas robežas. Bez tam, 4 km no celtniecības vietas atrodas naftas vads "Дружба".

Pēc īpašnieku apliecinājumiem, realizējot projektu tiks izmantotas jaunas un unikālās naftas pārstrādes tehnoloģijas ar visstingrāko vides prasību ievērošanu. Uz šodienu jau ir paveikts liels darbs. Itālijas indžinierijas kompānija APS izstrādāja tehniski ekoloģiskā projekta pamatojumu.

Naftas pārstrādes rūpnīcas celtniecības termiņi ir 37 mēneši.

Jauna NPR ne tikai līdzdarbosies naftas produktu nodrošinājuma stabilizācijā Latvijā, bet arī palielinās valsts tranzīta potenciālu. Paralēli ar rūpnīcas celšanu holdings plāno Rīgas brīvostas teritorijā celt naftas pārkraušanas terminālu ar jaudu 10 milj. tonnu gadā. Termināls spēs pārkraut ne tikai naftas produktus no NPR Daugavpilī, bet arī sniegt naftas produktu un jēlnaftas pārkraušanas pakalpojumus citiem tranzītu operatoriem.

Uz doto brīdi tiek veikta vides aizsardzības projekta izstrāde, kas iekļauj sevī visas nepieciešamas procedūras (publiskās apspriešanās un citus pasākumus) tālākai ekoloģiskas ekspertīzes apstiprināšanai valsts instancēs.    

Naftas pārstrādes termināla celtniecības projekta izmaksas sastāda 189 milj. EUR. Tiek pieņemts, ka pārstrādes komplekss sastāvēs no divām piestātnēm, kopējais rezervuāru parka apjoms sastādīs aptuveni 483 tūkst. м3. Kompleksa celtniecību ir plānots uzsākt 2016.gada rudenī. Termināla celtniecības termiņš ir 24 mēneši.

Interesi par termināla celtniecības izrāda Baltkrievijas koncerns "Белнефтехим". Ik gadu Baltkrievija eksportē aptuveni 14 - 15 milj. tonnu naftas produktu. Viena no Latvijas projekta priekšrocībām - iespēja veikt eksporta piegādes izmantojot FOB noteikumus (ar piegādi uz kuģi). Tāda piegādes shēma ļautu Baltkrievijai izvairīties no starpniekiem naftas produktu eksportā.

Taču projektam ir arī kritiķi. Vieni no galvenajiem operatoru pārstāvjiem Latvijas tirgū - Lukoil Baltia, kā arī Mazeikiu Nafta atzīmē, ka reģionā jau ir ievērojamas jaudas naftas un naftas produktu pārkraušanai - kā terminālos Venspilī, tā arī Rīgā, ka arī liela naftas pārstrādes rūpnīca Mažojā (Lietuvā) ar jaudu 10 milj. tonnu gadā. Vēršam uzmanību, ka dotā projekta būtiskākais moments tomēr ir mūsdienīgas naftas pārstrādes rūpnīcas celšana, kas ir orientēta uz eksportu.

Naftas pārkraušanas termināļa celtniecības projekta realizācijas rezultātā ir ieplānota jauno darbavietu organizēšana, papildus ienākumi Rīgas Pašvaldības budžetā, kas sastādīs 5 milj. Euro gadā. Papildus ienākumi Valsts budžetā sastādīs 50 milj. Euro, VAS "Latvijas dzelzceļš" saņems papildus ienākumus 270 milj. Euro gadā. Tas viss veicinās Rīgas pilsētas uzplaukumu, tāpēc Rīgas Pašvaldība atbalsta Rīgas Brīvostas attīstību, ka arī Latvijas kompānijas "Baltic Oil Terminal" naftas pārkraušanas termināļa celtniecības projekta realizāciju Rīgas pilsētas ostā.

Dziļāk tikai ASV

Būvējot naftas pārstrādes rūpnīcu tiks izmantotas pasaules vadošo naftas pārstrādes uzņēmumu pieredze un tehnoloģijas. Gaišo produktu saražotais daudzums sastādīs 89%, 1% - granulēts sērs un 9% - iekšējam patēriņam ar elektroenerģijas ražošanu jaudu 94 MW, kas ir salīdzināms ar rādītājiem labākajās naftas pārstrādes rūpnīcās ASV. Rezultātā Latvijā tiks saņemti vērtīgāki gaišie naftas produkti - benzīns un dīzeļdegviela tikai Eiro-5 standarta. Lai nodrošinātu ražoto naftas produktu nepieciešamo apjomu un kvalitāti rūpnīcas tehnoloģiskajā shēmā iekļautas sekojošas iekārtas:

  • atmosfēriskā un vakuuma destilācijas iekārta ar jaudu 7,8 milj. tonnu gadā;
  • piesātinātās gāzes rekuperācijas un sašķidrinātās naftas gāzes attīrīšanas iekārta - 986 tūkst.       tonnu izejvielu;
  • deasfaltizācijas iekārta - 1,621 milj. tonnu izejvielau;
  • aizkavētās koksēšanas iekārta - 892 tūkst. tonnu izejvielu;
  • hidrokrekinga iekārta - 2,648 milj. tonnu izejvielu;
  • naftas hidroattīrīšanas iekārta - 1,941 milj. tonnu izejvielu;
  • nepārtrauktā katalītiskā reforminga iekārta - 1,289 milj. tonnu izejvielu;
  • izomerizācijas iekārta - 652 tūkst. tonnu izejvielu;
  • destilāta hidroattīrīšanas iekārta ar jaudu 3,524 milj. tonnu izejvielu;
  • ūdeņraža ražošanas iekārta - 490 tūkst. tonnu izejvielu;
  • sēra rekuperācijas iekārta - 118 tūkst. tonnu izejvielu;
  • skābo plūsmju attīrīšanas iekārta - 542 tūkst. tonnu izejvielu;
  • amīna reģenerācijas iekārta - 1,679 milj. tonnu izejvielu

Jaunā naftas pārstrādes rūpnīca līdzīgi kā rūpnīcas ASV vispār neizlaidīs mazutu, kas ir daudzu mazo un arī lielo krievu naftas pārstrādes rūpnīcu posts. Mazuta ražošanas pieaugums Krievijā pēdējos gados ir kļuvis par nepatīkamu blakusparādību naftas pārstrādes apjomu palielināšanai valstī. Tas izrietēja no nepietiekama pārstrādes dziļuma Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcās, vidēji nedaudz pārsniedzot 71%.

Tehnoloģiskajā shēmā ir paredzētas deasfaltizācijas un aizkavētās koksēšanas iekārtas, kur deasfaltizāts tiek nosūtīts uz hidrokrekinga iekārtu, bet asfalta darvas vielas tiek nosūtītas uz aizkavētās koksēšanas iekārtu, kas ļauj iegūt papildus gaišos naftas produktus un negatavu koksu, ko izmanto rūpnīcā, lai ražotu elektroenerģiju 94 MW un siltumenerģiju, kas nepieciešama rūpnīcas darbam. Rūpnīcas vajadzība pēc jaudas sastādīs 86 MW, pārējie 8 MW tiks realizēti Latvenergo tīklā. Naftas pārstrādes rūpnīcas celtniecība Latvijā ( Daugavpils rajons) ieinteresēja vadošas valsts naftas korporācijas no Ķīnas Tautas Republikas - Sinopec Group (China Petrochemical Corporation) un CPPG (China Peace Petroleum Group Ltd). Viņi plāno investēt projektā 4 miljardus Euro. Tas ļaus izveidot līdz 2 000 jaunu darbavietu. Papildus ieņēmumi Daugavpils rajona pašvaldības budžetā būs 15 milj. Euro. Papildus ieņēmumi Valsts budžetā būs 200 milj. Euro, VAS "Latvijas dzelzceļš" saņems 350 milj. Euro.Tas ir spēcīgs arguments par labu šāda vieda projektu celtniecībai. Minēto projektu realizācija veicinās Latvijas Republikas ekonomikas stiprināšanu - tāpēc Mēs ceram uz Latvijas Republikas valdības atbalstu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!