"Atlētikai" šogad ir 12 gadi. Kādas pārmaiņas nozarē esat ievērojuši šajā laikā?
Ja mūsu saruna norisinātos kaut vai pirms diviem gadiem, es teiktu, ka nekādas būtiskas izmaiņas fitnesa pakalpojumu tirgū nav notikušas. Bet pēdējo pāris gadu laikā — jā, ir bijušas visai fundamentālas pārbīdes.
Kopumā pirms 12 gadiem tirgus bija mazs, fitnesa klubi darbojās gandrīz tikai un vienīgi Rīgas centrā. Treneru vidū pirms 12 gadiem dominēja bijušie sporta skolotāji un no pagrīdes iznākušie "kačoki". Bodībilderu ietekme uz fitnesa izpratni ir bijusi tik milzīga, ka mēs joprojām jūtam viņu spēcīgo elpu — tajā ziņā, ka par fitnesu pastāv ļoti daudz stereotipu.
Kad sākām darbu, visos fitnesa klubos Rīgā bija mēneša apmaksas sistēma, nekādu ilgtermiņa līgumu. Šī iemesla dēļ mūsu pirmais biznesa modelis lieliski izskatījās uz papīra, bet dzīvē nestrādāja vispār. Izrādījās, ka pat pastāvīgie klienti klubu apmeklē aptuveni četrus mēnešus gadā. Starpība starp klubu ienesīgumu ziemā un vasarā bija 50%. Vārdu sakot, kamēr visiem citiem bija treknie gadi, mums notika slīcēju glābšana slīcēju rokām.
Kā tad jūs glābāties?
Nepārtraucot darbu, mēs mainījām koncepciju. Aizbraucām pieredzes apmaiņā uz Krieviju, Spāniju un citām valstīm. Ātri sapratām, ka Krievijas modelis pie mums nestrādās. Krievijā fitness sākās kā elitārs pakalpojums. Tas bija dārgi un ļoti prestiži, abonementus mēdza pat izsolēs pārdot. Elitāra fitnesa kluba biedra karte naudas makā — tas bija statusa simbols, pat ja tās īpašnieks klubu reāli neapmeklēja. Arī tad, kad fitness Krievijā "aizgāja masās", tas saglabāja šo elitārisma oreolu. Pie mums drīzāk ir eiropeiskais modelis, kad noteikumus diktē patērētājs. Bet arī visi Rietumu kolēģi mums vienā balsī skandēja — ja jūs paliksiet mēneša apmaksas sistēmā, gatavojieties slēgšanai. Lieta skaidra — tā vai citādi, bet mums bija jāpāriet uz gada līgumiem.
Sākām ar trīs mēnešu abonementiem, tad pārgājām uz pusgada un gada līgumiem, papildinot tos ar dažnedažādiem bonusiem. Bizness kļuva pelnošs ceturtajā pastāvēšanas gadā. Toties šis rūdījums mums palīdzēja labi tikt galā ar krīzi, nezaudējot klientu bāzi.
Tā mēs arī dzīvojām — relatīvā mierā. Taču pirms diviem gadiem Latvijā sāka parādīties zemo cenu fitnesa klubu tīkli — Lemon gym un People's fitness. Lemon gym biznesa modelis ir vienkāršs — viņi ir daļa no lielā lietuviešu tīkla Impuls, viņi izmanto lietotu aprīkojumu, nepiedāvā nekādus grupu treniņus, katrā klubā algo tikai administratoru un apkopēju. People's fitness ir pavisam cits stāsts. Tas ir viens no Krievijas oligarha Georgija Guseļņikova biznesiem. Viņiem ir dārgs aprīkojums un grupu treniņi, tomēr sākumā viņi bija vēl lētāki par Lemon gym. Paši ir teikuši, ka viņu stratēģija ir atņemt esošajiem spēlētājiem daļu tirgus ar agresīva dempinga palīdzību. Taču jau tagad People's fitness savas cenas paaugstina.
Kā "Atlētika" konkurē ar šiem jaunpienācējiem?
Mums bija jāizvēlas — vai nu mēs ejam pakaļ viņu cenai, samazinot izmaksas, vai arī meklējam kādas alternatīvas. Mēs izvēlējāmies otro variantu. Pirmais, ko izdarījām, — atgādinājām paši sev, kas mēs vispār esam.
Mēs neesam klubs sportistiem, lai gan arī profesionāļi pie mums trenējas. Mēs esam klubs vienkāršiem cilvēkiem, kas cīnās ar lieko svaru un kustību trūkumu. Mēs esam klubs tiem, kam nav pieredzes sportošanā, vai arī tā ir palikusi tālu pagātnē. Mēs strādājam tiem, kam nav sevišķi daudz laika sportam, kur nu vēl tam, lai pētītu treniņu metodes un rēķinātu sev vēlamās slodzes.
Mūsu galvenā vērtība ir tajā, ka mēs padarām fitnesu vienkāršu un saprotamu normāliem cilvēkiem ar viņu reālajām iespējām.
Tāpēc mēs mēģinām iespējami daudz kontaktēties ar saviem klientiem. Esam ieviesuši iespēju saņemt četras bezmaksas konsultācijas ar personāltreneri visiem jaunajiem klientiem, kas ar mums noslēdz līgumu uz gadu. Statistika liecina par to, ka fitnesā vissarežģītākie ir pirmie četri mēneši. Daudzi cilvēki ir vairākkārt mēģinājuši sākt sportot, tad pametuši, atkal sākuši no jauna, un tā vairākas reizes pēc kārtas. Mēs uzņemamies atbildību par to, ka šoreiz klientam tiešām izdosies iemantot veselīga dzīvesveida un sportošanas paradumus.
Mēs uzskatām, ka klientam nav jāmeklē zālē treneris, kam pajautāt kaut ko tobrīd svarīgu — trenerim ir jābūt proaktīvam, jānāk pašam, protams, vienlaikus nekļūstot uzbāzīgam. Treneris klientam var palīdzēt dažādos veidos — sākot ar to, ka paturēs svarus vai piekoriģēs tehniku, beidzot ar uztura rekomendācijām un konsultācijām par dažādu treniņu veidu piemērotību. Tieši šo vērtību — nepastarpinātu cilvēcisku kontaktu — mēs mēģinām kultivēt savā komandā. Ļoti ceru, ka mums tas izdodas.
Vai kaut kā mainījāt arī savu pozicionēšanos tirgū?
Pēdējā pusgada laikā mēs praktiski pilnībā izmainījām savu mārketinga stratēģiju. Agrāk pamatā strādājām uz jaunu klientu piesaisti, bet tagad uzsvaru liekam uz jau esošo klientu motivēšanu. Piemēram, vairāk nekā 3000 mūsu klientu pirms Jaunā gada saņēma bezmaksas mēneša abonementu, ko uzdāvināt draugam. Abonementa saņemšanas nosacījumi bija vienkārši — bija jānāk uz treniņiem vismaz divreiz nedēļā sešas nedēļas pēc kārtas. Vidējais klubu apmeklējuma rādītājs ir 1,3 reizes nedēļā, tāpēc te klientu galvenais uzdevums bija vienkārši noturēties pie divām reizēm. Arī tas ir labi pierādīts pētījumos — regularitāte pārspēj visu. Pat tad, ja vingrosiet visvienkāršākajos veidos, bet darīsiet to regulāri, jūs gūsiet panākumus.
Drīzumā mēs palaidīsim vēl vienu draugu akciju. Tās būtība — jebkurš cilvēks, atvedot uz klubu draugu, iegūst 15% atlaidi ilgtermiņa abonementiem gan sev, gan draugam. Atlaide darbojas tik ilgi, kamēr abi turpina sportot. Ja viens no viņiem klubu pamet, otram būs mēnesis laika, lai pierunātu draugu atgriezties. Vai arī atrast jaunu nācēju... Ja abi turpinās vingrot, atlaide saglabāsies vienmēr. Mēs ceram, ka tas cilvēkiem sagādās gan finansiālu, gan emocionālu motivāciju.
Kādas bija nozīmīgākās investīciju pozīcijas "Atlētikas" darbā 2016. gadā? Un kas tiek plānots šogad?
Pagājušogad mēs visvairāk investējām apmācībā. Aicinājām pie sevis tādas slavenības kā Kīts Smits no Life Fitness Academy, mācījāmies jaunas grupu treniņu metodes pie Les Mills speciālistiem. Kursus izgāja visi "Atlētikas" darbinieki. Bet te vairāk ir runa par laika un enerģijas investīcijām.
Ja runājam par materiālajiem ieguldījumiem, tad nozīmīgākā pagājušā gada pozīcija bija "Atlētikas" Imantas kluba rekonstrukcija. Remonta uzdevums bija padarīt klubu komfortablu, tā darbību loģisku un absolūti saprotamu pat pilnīgam iesācējam. Mēs redzam, ka klienti to novērtē. Šogad plānojam tāda paša stila atjaunošanu mūsu klubos Zolitūdē un Juglā.
Tāpat pērn beidzot ieguvām jaunu mājaslapas izskatu, padarot to stilīgāku, informatīvāku un funkcionālāku. Nākamā gada mērķis — ievērojami paplašināt klientiem pieejamo funkciju loku.
Nesen LTV sižetā izskanēja, ka "Atlētikai" ir vairāk nekā 6000 klientu. Vai šāda datubāze ļauj izveidot Latvijas vidējā fitnesa kluba apmeklētāja portretu?
Vidējo klientu, protams, var uzkonstruēt. Tikai — vai kaut viens reālais klients atbildīs šim portretam? Mūsu klientu bāze ir visai daudzveidīga. Pie mums nāk gan latvieši un krievi, gan ārzemnieki. Visplašāk ir pārstāvēta vecuma grupa no 25 līdz 40 gadiem, bet diezgan daudz ir arī cilvēku vecumā līdz 25 gadiem, turklāt jauni cilvēki pie mums nāk arvien biežāk. Visticamāk, tas notiek tāpēc, ka fiziskās sagatavotības līmenis skolās ir krities, un cilvēki, jau sasniedzot apzinātu vecumu, saprot šīs problēmas un nāk tās labot. Un tas ir ļoti labi, jo vecumā ap 25 organisms joprojām ir ļoti spēcīgs un cilvēks diezgan neilgā laikā spēj pilnībā izmainīt savu fizisko formu.
Gada laikā var sevi pārveidot tik ļoti, ka jūs vairs nepazīs uz ielas, bet robežsargi pieprasīs jaunu fotogrāfiju pasē.
Šobrīd mēs aktīvi mēģinām piesaistīt arī auditoriju vecumā virs 55 gadiem. Mums ir īpašs abonements senioriem. Lai gan Latvijā vecāku ļaužu maksātspēja ir diezgan zema, pensijas vecuma klientu mums kļūst arvien vairāk. Tā ir ļoti pateicīga auditorija, viņi ir ārkārtīgi uzmanīgi, zinātkāri, cītīgi strādā. Ar šiem klientiem vienmēr ir patīkami darboties. Es pats esmu strādājis ar šādām grupām ar vislielāko prieku.
Kā jūsu darba gadu laikā ir mainījušies fitnesa klubu apmeklētāju ieradumi?
Klienti kļūst arvien prasīgāki, jo izvēles iespējas pastāvīgi paplašinās. Daudzi jau pabijuši vairākos klubos un izmēģinājuši dažādas pieejas fitnesam. Milzīgais informācijas apjoms internetā rada ne tikai augstas prasības, bet arī dažādus stereotipus. Piemēram, cilvēkiem šķiet, ka, lai sasniegtu jūtamus rezultātus, viņiem ne tikai jāiet uz treniņiem 3–4 reizes nedēļā, bet arī jāievēro nikna diēta. Bet vislabāk vispār jāatsakās no normālas dzīves sava mērķa labā.
Rezultāti ir vajadzīgi ātri, jo žurnāli un reklāmas masveidā strādā uz to, lai cilvēku galvās nostiprinātu noteiktu skaistuma standartu. Viss šis spiediens ne pie kā laba nenoved, veselībai tas noteikti nenāk par labu. Turklāt tas ievērojami palielina iespēju, ka pēc pāris mēnešiem cilvēks vienkārši "pārdegs" un pametīs sportošanu. Klienti izjūt patiesu atvieglojumu, kad pasakām viņiem, ka uz klubu mierīgi var nākt arī pāris reizes nedēļā. Fitness ir labi savienojams ar normāla cilvēka normālu dzīvi. Jā, protams, rezultāti tad nāks lēnāk, taču tie būs noturīgāki. Un svarīgākais — šo rezultātu gūšanas process būs patīkams, nevis mokošs.
Fitnesa jomā ik pa dažiem gadiem parādās kādas jaunas un populāras metodes vai treniņi, kas ātri nomaina cits citu. 21. gadsimta pirmās desmitgades vidū modē bija Zumba, tad nāca TRX un Crossfit. Kas būs nākamā modes lieta?
Šīs modes lietas ievieš mediji. Tāpēc uz šo jautājumu var atbildēt šādi — nākamā modes lieta būs tā, uz ko savu naudu uzliks lielais kapitāls. Pārsvarā tie ir sporta preču ražotāji. Tas nav nekāds noslēpums, ka Reebok savulaik izvēlējās "krosfitu" sava zīmola virzīšanai tirgū. Taču absolūtajam vairākumam vienkāršu cilvēku šādas intensitātes treniņi neder. Vienkāršam cilvēkam 30–40 reizes pietupties ar svaru stieni, kaut ļoti vieglu, — tas nav nekāds variants. Normālam cilvēkam sasniegums ir kaut vai plikam pietupties un nenovelties ar reiboni, kādi vēl stieņi!
Kādu iespaidu uz fitnesa paradumiem atstāj jaunās tehnoloģijas?
Pirmkārt, cilvēki daudz vairāk sākuši lietot tā saucamos fitnesa trekerus. Domāju, ka pēc pieciem gadiem pulksteņi, kas mēra arī pulsu un vēl vairākus fiziskos parametrus, būs uz rokas katram. Un tas nepavisam nav slikti, jo ļauj cilvēkiem efektīvāk kontrolēt savus treniņus. Mums jau diezgan sen ir trenažieri, kas spēj automātiski pielāgot slodzes intensitāti, nolasot datus no pulsometra. Būtu ļoti jauki, ja izgudrotu arī ko tādu, kas ļauj ar viedtelefona palīdzību ātri un precīzi saskaitīt apēstās kalorijas — šobrīd tā ir ārkārtīgi piņķerīga padarīšana.
Tas, ka visus šos datus varēs apkopot un analizēt, ļaus treneriem sniegt precīzākas rekomendācijas, nākotnē varbūt pat neklātienē. Taču jebkurā gadījumā viss atduras pret nepieciešamību konsultēties ar profesionāli, kas šos datus spēj interpretēt. Zinātne attīstās tik strauji, ka labajiem treneriem divas augstākās izglītības — sporta teorijā un uzturzinātnē — šobrīd tiek uzskatītas par normu. Vienkāršiem cilvēkiem bez speciālas izglītības ar visu šo informāciju ir neiespējami tikt galā.
Kā izskatīsies un ko saviem klientiem piedāvās "Atlētikas" klubi vēl pēc 12 gadiem?
Godīgi sakot, nav ne jausmas. Tagad pārmaiņas notiek tik ātri, ka 12 gadu laikā var pilnībā nomainīties visas mums zināmās tehnoloģijas. Varbūt mums jau jāsāk gatavoties robotu revolūcijai? Jebkurā gadījumā veselība mums noteikti noderēs, tāpēc to ir vērts sākt stiprināt jau tagad.