26., 27. februārī notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) organizēta starptautiska konference "Arodbiedrību loma ilgtspējīgas izaugsmes un kvalitatīvu darbavietu veidošanā", kas bija viens no Latvijas prezidentūras ES Padomē pasākumiem.

Konference pievērsās aktuālajiem darba tirgus jautājumiem, kurus arodbiedrība var tieši ietekmēt - kvalitatīvu darbavietu veidošanai, jauniešu nodarbinātībai un brīvās darbaspēka kustības izaicinājumiem. Īpaša uzmanība konferencē tika veltīta Eiropas arodbiedrību kustības pašreizējai ietekmei, lomai un arodbiedrību kapacitātei.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība

Arodbiedrību funkcijas laika gaitā ir mainījušās, tāpat kā ir mainījies Eiropas sabiedrības politiskais un tiesiskais ietvars, darba tirgus un uzņēmējdarbība, un sabiedrības kolektīvisma gara intensitāte. Taču konferences dalībnieki - Eiropas un Latvijas līmeņa eksperti, jaunieši, arodbiedrību un darba devēju pārstāvji - norādīja, ka nepieciešamība pēc arodbiedrības sabiedrībā ir milzīga. Arodbiedrība šobrīd ir vienīgais kolektīvais līdzsvars tīri ekonomiskajām interesēm. Arodbiedrība ir sadarbības partneris Eiropas institūcijām un valdībai, palīdzot neaizmirst darbaspēka vajadzības un ieviest līdzsvaru biznesa interesēm politikas veidošanā. Arodbiedrība ir sociālā dialoga puse, kas kopā ar darba devēju cenšas līdzsvarot biznesa un labklājības intereses konkrētajās nozarēs, vienlaikus pielāgojot tiesisku regulējumu nozares specifikai. Arodbiedrība ir darbinieka atbalsts uzņēmumā, palīdzot risināt ikdienas darba problēmas, sniedzot darbiniekam morālu un juridisku atbalstu, pārstāvot darbinieku sarunās ar darba devēju un tieši pasargājot darbinieku no advokātu biroju lielajām izmaksām.

Konferencē piedalījās ETUC ģenerālsekretāre Bernadete Segola: "Eiropas līderi ir kā autovadītāji, kuri liek kāju uz gāzes pedāļa un bremzes vienlaicīgi. ES mudina uz investīcijām, lai radītu izaugsmi un darbavietas, bet vienlaikus ievieš taupību, samazinājumus un reformas, kas iznīcina izaugsmi un darbavietas. Eiropas valdības, šķiet, neuztraucas, ka to politikas nestrādā, bet tās ļoti uztrauksies par vēlētājiem, kas pieaugošā skaitā no tām novērsīsies. Katru dienu, dodoties pa nepareizu ceļu, valdību vadītāji nokļūst arvien tuvāk nobraukšanai no klints. Arodbiedrības turpinās prasīt izbeigt bargo taupību, veikt lielākus ieguldījumus un labākas reformas, piemēram, labāku izglītību un apmācības un pareizi īstenotu Jauniešu garantiju."

Eiropas Arodbiedrību konfederācija ETUC

LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers: "Šī LBAS organizētā konference bija savā ziņā unikāla, jo tas bija vienīgais strādājošo forums Latvijas prezidentūras laikā. Mūsdienās, kad darba attiecības kļūst elastīgākas, un tās arvien grūtāk ir iekļaut likumu rāmjos, pirmajā vietā izvirzās komunikācija - sociālais dialogs starp darbinieku un darba devēju un tās rezultāts - darba koplīgums. Tas liecina, ka arodbiedrības loma un izaicinājumi aizvien pieaug."

Dažāda sociālā dialoga prakse

Arodbiedrību kustība šobrīd sastopas ar nevienlīdzīgu un dažādu sociālā dialoga praksi un efektivitāti ES dalībvalstīs un reģionos. Konferencē risinājās diskusija un tika veidota vienota izpratne par mūsdienu arodbiedrību kustību un ietekmi ES. ETUC politiskās vadības pārstāvji sniedza pārskatu par arodbiedrību ietekmi ES un tās reģionos. Latvijas un citu dalībvalstu arodbiedrību pārstāvji dalījās ar pieredzi un labo praksi kapacitātes izaicinājumu risināšanā savās valstīs, pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā un arodbiedrību ietekmes palielināšanā lēmumu pieņemšanā nacionālajā un ES līmenī. Konferences gaitā tika secināts, ka arodbiedrības atrodas krustcelēs. To veicina ekonomikas restrukturizācija, nozaru un uzņēmējdarbības izmaiņas, piemēram, mazo un mikrouzņēmumu pārsvars uzņēmējdarbībā, kā arī elastīgu vai neskaidru nodarbinātības formu parādīšanās. Liels izaicinājums ir jaunas darbavietu izveidošanas prakses, kad vienā uzņēmumā ir īslaicīgi, elastīgi nodarbināti darbinieki, īslaicīgi nodarbināti migrantu darbinieki un pašnodarbinātie. Arodbiedrībām dažkārt ir grūti definēt, kādus darbiniekus tās pārstāv. Tāpat bieži nav skaidrs, kas īsti ir darba devējs, ko veicina pašnodarbināto personu un pagaidu darba aģentūru skaita pieaugums, kā arī garas apakšuzņēmēju ķēdes. Papildus arodbiedrības stiprumu ietekmē sabiedrības noslāņošanās, informācijas un IT tehnoloģiju izmaiņas, kas cilvēkus pārvilina uz virtuālu pasauli, veicina individuālismu, mazina solidaritāti, kas ir arodbiedrības darbības pamats, mazina kolektīvo garu. Tas viss ietekmē arodbiedrību iespējas organizēt biedrus.

Netradicionālas darba formas

Galvenie secinājumi - veidojoties netradicionālām darba formām, arodbiedrībām jādomā arī par netradicionāliem veidiem, kā vairot biedru skaitu un solidaritāti, apvienojot biedrus ārpus ierastajām darbavietām. Arodbiedrībām jākoncentrējas tieši uz nozaru vispārsaistošu koplīgumu slēgšanu, kas nodrošinās cienīgus nodarbinātības standartus visos uzņēmumos šajā nozarē, kā arī jācenšas apvienot visas nodarbinātības formas. Tāpat arodbiedrībām nevajadzētu baidīties no politiskās sadarbības un alianšu veidošanas, kā arī jāveicina sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām kopīgu mērķu sasniegšanā un darbinieku interešu aizstāvēšanā. Papildus, kā liecināja Zviedrijas eksperti, būtiska loma ir arodbiedrību iesaistei reģionu un pašvaldību konsultatīvajās padomēs. Visbeidzot arodbiedrībām ir jāiemācās izplatīt vairāk informācijas par savu darbību un efektīvi pārvaldīt savas organizācijas finanšu resursus, pareizi un mērķtiecīgi izdarot investīcijas un piesaistot pieejamus finanšu instrumentus, kas nodrošinās arodbiedrību iespējas sniegt kvalitatīvus pakalpojumus, kas atbilst darbaspēka vajadzībām.

Konferences diskusijā par kvalitatīvām darbavietām, kvalitatīvas nodarbinātības faktoriem un apstākļiem, šī brīža situāciju ES2020 nodarbinātības mērķu sasniegšanā un arodbiedrību lomu kvalitatīvu darbavietu radīšanas procesā iesaistījās ETUC ģenerālsekretāre Bernadete Segola, arodbiedrību eksperti, Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda EUROFOND un darba devēju pārstāvji.

Diskusijas dalībnieki centās definēt kvalitatīva darba ietvaru. Tas ietver tādus elementus kā cienīgs atalgojums, darba ilgtermiņa perspektīvas, sociālā un fiziskā darba vide, darba intensitāte, kā arī darba laika nosacījumi. Šie elementi atšķiras dažādās nozarēs, kas attiecīgi ietekmē arī darba kvalitāti šajās nozarēs. Darbinieku iesaistīšana uzņēmumā stratēģisku lēmumu pieņemšanā, inovatīvu pieeju meklēšanā un ieviešanā uzņēmumā, kā arī darba vides uzlabošanā padara procesu ātrāku, "nesāpīgāku," efektīvāku un uzlabo darba kvalitāti kopumā.

Jebkuru nodarbošanos var padarīt par kvalitatīvu

Viens no lielākajiem izaicinājumiem kvalitatīvam darbam šodienas Eiropas darba tirgū ir strukturālās darba tirgus izmaiņas, kas saistītas ar lielu skaitu mazo un mikrouzņēmumu veidošanos. Šajos uzņēmumos ir sarežģīti dibināt arodbiedrības un slēgt koplīgumus. Šie uzņēmumi ir haotiski, reti apvienojas organizācijās savu interešu aizstāvēšanai. Tam seko arī plašs pašnodarbinātības, jo īpaši, neīstās pašnodarbinātības fenomena izplatīšanās. Tas veicina tādas situācijas, kad darbinieks faktiski ir ekonomiski atkarīgs no darba devēja, bet vienlaikus uzņemas visus ekonomiskos riskus par savu darbību.

Raita Karnīte uzsvēra, ka jebkuru nodarbošanos var padarīt par kvalitatīvu, un tas ir arodbiedrības darbības uzdevums. Tikai sabiedrībā ir jāmaina izpratne par darbavietu kvalitāti. EUROFOND pētījumi liecina, ka uzņēmumi, kuros ir arodbiedrība un labs sociālais dialogs, ir veiksmīgāki un konkurētspējīgāki. Darba devēju izpratnē problēma ar kvalitatīvas nodarbinātības trūkumu Latvijā ir cieši saistīta ar nekorektu nodokļu regulējumu. Nodokļu sistēmai jābūt tādai, kas motivē maksāt lielākas algas. Tam piekrīt arī arodbiedrības, piemēram, diferencētam neapliekamā minimuma regulējumam un zemākiem nekā šobrīd  nodokļiem darbiniekam. Viens no konferences secinājumiem - arodbiedrībām ir būtiski strādāt nozaru līmenī, jo tieši vispārsaistošas nozaru ģenerālvienošanās ir risinājums, kas var aptvert visus uzņēmumus, neatkarīgi no uzņēmuma lieluma un darbības formas.

Arodbiedrība - jauniešu padomdevējs dažādās darba dzīves situācijās

Konferencē Eiropas arodbiedrību pārstāvji dalījās ar labās prakses piemēriem jauniešu nodarbinātības veicināšanas aktivitātēs, kā arī ETUC Jauniešu padomes prezidents Salvatore Marra uzstājās ar prezentāciju par jauniešu nodarbinātības situāciju ES, Eiropas sociālo partneru vienošanos par Jauniešu nodarbinātības un arodbiedrību jauniešu nodarbinātības veicināšanu.  Arodbiedrībām ir liela loma jauniešu nodarbinātības veicināšanā. Konferences dalībnieki vienojās, ka arodbiedrībām ir ļoti būtiski identificēt jauniešu darbaspēka vajadzības un pilnībā pārstāvēt tās sarunās ar Eiropas institūcijām, valsts pārvaldi un darba devējiem.

Arodbiedrība ir tava iespēja!

Arodbiedrībām Latvijā, īpaši nozaru arodbiedrībām, ir jābūt par aktīvu sociālo partneri Izglītības un zinātnes ministrijai, lai sasaistītu izglītību ar darba tirgu, kopā ar darba devējiem analizējot darba tirgus pieprasījumu un regulējot izglītības atbilstību šim pieprasījumam. Arodbiedrībām ir jābūt par mentoriem un ievadītājiem darba procesā, jauniešiem uzsākot darbu. Turklāt arodbiedrība ir nepieciešama, lai iemācītu jaunietim - gan izglītības iestādē, gan jau darbavietā, kā rīkoties dažādās darba dzīves situācijās - kā reaģēt uz darba devēja pieprasījumiem strādāt neapmaksātas virsstundas, samazināt atalgojumu, nepamatotiem darba kvalitātes pārmetumiem, mobingu utml., proti, kā nepieņemt to, kas ir zemāks par normu, un aizstāvēt savas tiesības. Tāpat arodbiedrībām ir būtiska loma profesionālajā izglītībā, apmācot topošos darbiniekus par darba tiesībām, darba drošību, attiecīgu profesiju specifiku un riskiem. Visbeidzot, arodbiedrībām var būt arī loma jauniešu profesijas izvēlē, piedaloties apmācībās un projektos vidusskolās, stāstot jauniešiem par dažādu profesiju ikdienu, riskiem un iespējām, šādi palīdzot jauniešiem izdarīt pareizu profesionālo izvēli nākotnē.

Brīvā darbaspēka kustība

Konferencē tika definēta arodbiedrību loma un rīcība darbaspēka mobilitātes un migrācijas problēmu risināšanā, ārvalstu darbinieku atbalstīšanā un diskriminācijas novēršanā. Vairāk nekā 3% darbinieku no kopējā ES darbaspēka dzīvo un strādā kādā citā ES dalībvalstī. Neskatoties uz to, ka ārvalstu darbinieku diskriminācijas aizlieguma princips ir ietverts visos nozīmīgākajos ES tiesiskajos instrumentos, Starptautiskās Darba organizācijas (SDO), OECD un Eiropas Komisijas pētījumi liecina par diskriminējošu attieksmi pret ārvalstu darbiniekiem, to tiesību pārkāpumiem un sociālo dempingu. Migrācija ir neizbēgama, tādēļ arodbiedrībām ir jābūt atvērtām pieņemt un palīdzēt migrantiem, uzņemot tos savu biedru rindās, pielāgojot savus pakalpojumus, publicējot papildu informāciju, piemēram, savās mājas lapās. Nozīmīgi instrumenti ir citi pieredzes un informācijas apmaiņas tīkli, piemēram, ETUC migrācijas darba grupa, dažādi ziņojumi un rekomendācijas arodbiedrībām. Ekspertu secinājumi konferences gaitā bija, ka jāstiprina arodbiedrību pieredzes apmaiņa un sadarbība starpvalstu līmenī, īpaši nozaru arodbiedrībām. Un galvenais - arodbiedrībām ir jāveicina ekonomiskās un sociālās situācijas uzlabošana nacionālajās valstīs, lai nodrošinātu kvalitatīvu darbavietu pieejamību un darbinieki nebrauktu projām. 

Starptautiskajā arodbiedrību konferencē piedalījās ap 150 dalībnieku no ES dalībvalstu arodbiedrībām - Eiropas arodbiedrību konfederācijas (ETUC) dalīborganizācijām.

Starptautiska konference "Arodbiedrību loma ilgtspējīgas izaugsmes un kvalitatīvu darbavietu veidošanā"

Starptautiskā arodbiedrību konference "Arodbiedrību loma ilgtspējīgas izaugsmes un kvalitatīvu darbavietu veidošanā" notika ar ESF projekta "Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības administratīvās kapacitātes stiprināšana 2009. - 2015.gads" atbalstu (Projekta nr. 1DP/1.5.2.2.1./08/IPIA/SIF/001/01).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!